trešdiena, 2008. gada 27. augusts

Krievija NATO

Kā būtu, ja būtu... Krievija NATO

Viņa Svētība Dalailama XIV savā ierastajā manierē atkal saviļņojis pasaules sabiedrību, piedāvājot uzaicināt Krieviju NATO. Latvijas iedzīvotāju reakciju uz minēto aicinājumu var labi redzēt visos portālos, kur šī ziņa tikusi ievietota, un tā ir gandrīz viennozīmīga: "Večukam jumtiņš pavisam aizbraucis". Tikai pa vientuļai balsij iebilst pret kopējo riešanu. Un tomēr - kā būtu, ja būtu?




Šī ideja nav nemaz tik oriģināla un jauna - vēl 1991. gada beigās, kad PSRS eksistēja pēdējās dienas, Boriss Jeļcins šokēja NATO samitam nosūtīja vienpusēju deklarāciju: "Šodien mēs paceļam jautājumu par Krievijas iestāšanos NATO". Jeļcins to nosauca par ilgtermiņa politisko uzdevumu. "Nato valstu ministri no pārsteiguma bija pārāk apstulbuši, lai dotu jel kādu sakarīgu atbildi", tā rakstīja Toms Frīdmans laikrakstā "The New York Times". Arī turpmākajos gados Rietumi uz Jeļcina piedāvājumu nespēja dot jēdzīgu atbildi.

2000.g. martā savā pirmajā intervijā ārzemju medijiem Putins nošokēja visus, sacīdams, ka var runāt par dziļāku integrāciju ar NATO, ja Krievija tiks uzskatīta par līdzvērtīgu partneri. Viņš izteica arī stingru brīdinājumu, ka jebkurš NATO mēģinājums neļaut Krievijai apspriest alianses paplašināšanos uz austrumiem izraisīs vienīgi pretestību.

Nākamajos gados piedzīvojām gandrīz visu bijušo soc. valstu, kā arī Baltijas republiku iestāšanās NATO, pretraķešu sistēmas izvietošanu Čehijā un Polijā. Tad nāca Irākas karš, kur Krievija nedabūja nevienu kontraktu izpostītās valsts infrastruktūras atjaunošanai un naftas ieguvei. Statistika rāda, ka Volstrītas baņķieri pērn nopelnījuši simtiem miljonu dolāru, izmantojot tendenci, ka Krievijas oligarhi uzpērk amerikāņu uzņēmumus un fabrikas. Jaunais Krievija prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmajā tikšanās reizē ar nacionālajiem oligarhiem deva skaidru mājienu, ka tiem jāstāv ar vienu kāju uz dzimtās zemes un jāstiprina Krievijas varenība pasaulē.

Krievijas nafta, gāze un citu derīgo izrakteņu atradnes ir pamatā tam, ka miljardieru vidū šogad ir visvairāk krievu. Nauda vienmēr iet roku rokā ar varu. Krievijas galvenā interese allaž ir bijusi vara, tādēļ varam nešaubīties, ka arī turpmāk jauno oligarhu miljardi tiks izmantoti varas iegūšanai pasaules mērogā.

Bet tagad atgriežamies pie Dalailamas priekšlikuma par Krievijas uzņemšanu NATO: vai tiešām viņš ir jucis, kā lielais vairākums to redz? Ja tomēr nē, tad kā gan īsti uztvert viņa teikto? Citēšu kāda komentētāja rakstīto APOLLO portālā: [lapsa 18:51 25.aug.]:"Daļa taisnības viņam ir!Nez vai Krievija tam piekristu, jo tas nozīmētu pārrestrukturizēt un padarīt daudz caurskatāmāku Rietumiem Krievijas aizsardzības politiku un ne tikai. Tas būtu diezgan radikāls solis, un neticu, ka abas puses tam kādreiz piekristu, bet tas mainītu daudz ko. Tik tiešām Krievija nejustos tā, it kā būtu ne gluži NATO pretiniece, bet arī ne sabiedrotais".

To pašu var teikt arī par NATO galveno balstu - ASV. Abu lielvalstu politikas virzītājiem bija, ir un būs izdevīgi, ka ir kāds skaidri redzams ienaidnieks, uz kuru novelt vainu par jauna saspīlējuma rašanos, tādējādi attaisnojot savu rīcību. Protams, ka šodien ideja par ASV un Krievijas sadarbību ir stipri utopiska, ja ne absurda, kā dēļ cienījamais Dalailama internetā tiek zākāts visādiem vārdiem. Bet, ja atmetam prāta inerci un tomēr paskatāmies uz tādu iespējamību? Tad mēs redzam divu lielvaru milzīgu spēku, kas pats par sevi izraisa bijāšanu. Tad mēs redzam, ka abas puses izbeidz muļķīgo dzīšanos pēc hegemonijas pasaulē. Mēs redzam arī, ka starpvalstu sadarbība kļūst patiešām draudzīga, nevis formāla, kā tas ir bijis līdz šim. Jo Gruzijas un Krievijas konflikts rāda to, ka nekādas starptautiskas garantijas šādās situācijās nedarbojas. Dalailamas ideju es redzu ģeniālu tieši ar to, ka tad impērijām nāktos paskatīties uz sevi citādāk - cik uzticams, cik noderīgs esmu kā sabiedrotais un draugs, jo nošķiršanās politika neko vairāk par neuzticēšanos nekad nav radījusi. Domāju, Dalailamas vīzija ir, ka tautas ražīgi sadarbojas, ka tās pazīst un ciena viena otru. Pretējā gadījumā cilvēci turpinās vajāt konflikti un kari; politiķi un reliģiozie līderi turpinās manipulēt ar informāciju, bet zaudējumus cietīs ierindas pilsoņi. Dalailama savā vienkāršībā aicina mūs saprast, ka VISI ESAM VIENS.

«Diemžēl, lai gan Padomju Savienība ir pārtapusi par Krievijas Federāciju, vecais domāšanas veids, vecās tendences un paradumi ir palikuši. Un tas ir slikti. Lielā krievu tauta jāiekļauj pasaules un Eiropas sabiedrībā. Lai mazinātu atsvešinātību un bailes, NATO štābs jāpārceļ uz Maskavu. Tad bailes izzudīs,» sacīja Dalailama.
****************

Foto: http://dalailama.com/images/pgallery/800x600-2.jpg
Faktoloģiskais resurss: http://vlasti.net/news/20181
Dalailamas biogrāfija: http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=64809

ceturtdiena, 2008. gada 7. augusts

jaunais vilnis

Jaunais Vilnis 2008...

"Jaunā Viļņa" sakarā domas visvairāk grozās ap vakara vadītāju "nejokiem", kas, manuprāt, ir mūsdienu šovbiznesa lielākā problēma vispār. Jūrmalas pasākuma lielākā daļa auditorijas (vismaz pagaidām) ir bijušās PSRS pilsoņi, un runātājiem sagatavotie teksti tiek vērtēti pēc īpašas skalas. Tādēļ diez vai būs taisnība Normundam Naumanim, kurš (DIENAS rakstā "Fona trokšņi") apcerot paša izvirzītos bēdīgos secinājumus, pie otrā punkta par LR himnas izķēzīšanu un mūsu reakciju uz to, raksta: "Bet varbūt pie vainas vienkārši ir humora trūkums un neprasme nereaģēt uz apzināti muļķīgiem izlēcieniem, kas taču esot gudrības un iecietības pamats?"

Iespējams, šī ir reize, kad varētu pārspriest moderni izglītotu cilvēku kopējo tendenci "smieties par visu", kas it kā liecina par demokratizācijas pakāpi. Bet, diemžēl (jeb par laimi) viss nav tik vienkārši. Filosofiski spriežot, mēs visi esam gatavi pieņemt, ka nav lietu, kas būtu absolūti neaizskaramas, taču sadzīvē viss ir diametrāli pretēji, un visai bieži kaismīgākie parvisusmējēji stipri pārvēršas, kad tiek aizskartas viņu personiskās intereses. Tādēļ uzskatu, ka tas nav inteliģentu un izglītotu cilvēku cienīgi kādam pārmest par viņa nepietiekamo humora trūkumu. Turpinot savu domu, uzdošu jautājumu: "Ja mums ir tiesības jokot (tas taču ir demokrātiski), tad mums vai kādam citam ir tiesības arī jokus nesaprast? Jo tas patiesībā vispār nav joks, kas ticis uztverts kā apvainojums vai zaimošana. Ar to jokotājiem vienmēr jārēķinās.

Tiem, kas pazīst slavenākos Krievijas satīriķus, pieminēšu Mihailu Žvaņecki, kurš domā par ļoti nopietnām (arī banālām) lietām, bet nekad nekļūst prasts savā izteiksmē. Viņa teiktais ir mīlestības un cilvēcības vadīts. Droši vien arī šī raksta lasītājam ir kāds mīļš humorists zināms... Uz ko es tēmēju? Uz to, ka jokam jākalpo situācijas uzlabošanai, nevis negatīvā eskalācijai. Atgriežoties pie epizodes ar Latvijas himnas dziedāšanu uz "Jaunā Viļņa" skatuves, teikšu: "Tas ir liels kauns gan Latvijai, gan Krievijai". Krievijas estrādes augstākajai sabiedrībai šis kauns ir pat lielāks, jo šogad kā nekad agrāk tiek uzsvērts, ka "Jaunais Vilnis" ir Eiropas nozīmīgākais estrādes pasākums. Pie tik milzīgām pretenzijām uz kultūras veicināšanu jau nu vajadzētu just, kas ir jautri un asprātīgi, un kas ir vienkārši stulbi.

Lai vai ko patlaban raksta un runā par šo konkrēto negadījumu, es ceru, ka tas nebija ļauni domāts, un parodisti tikai mazliet par daudz iejutušies megazvaigžņu lomās.
_____________
...galvenajos vilcienos piekrītu Normundam Naumaņa domām, ko viņš izklāstījis rakstā "Fona trokšņi", kā arī Aivaram Pastalniekam («Jaunā viļņa» vecās šļakatas).

otrdiena, 2008. gada 8. jūlijs

Shiva

Hari OM Shiva OM!!!


Šivas svētība jeb daršans


Šiva un Pārvati dod svētību Ganešam, kurš pielūdz Šivas lingamu.


Šivas un Pārvati mūžsenās dejas attēlojums


Izkrāso Šivu savam rituālam!


Kungs Šiva Murudešvarā


Kungs Šiva Haridvarā


Kungs Šiva Bangalorā


Kungs Šiva Har-Ki-Pauri


Bronzas figūrā attēlota Šivas-Šakti nepārtrauktā mijiedarbība


Natarādža - dejojošais Šiva


Šiva un Pārvati (atrašanās vieta: Elloras alu komplekss)


Ja zini šī mākslinieka vārdu - raksti!


Ja zini šīs skulptūras atrašanās vietu - raksti!


Ideja tetovējumam

Materiāls par Šivu un Pārvati

trešdiena, 2008. gada 25. jūnijs

Shiva-Shakti

Saskaņā ar leģendu, Šiva dzīvoja apmēram pirms 5 -7 tūkstošiem gadu. Visas tā laika autoritātes viņu novērtējušas kā dižāko mahasidhi (tādu, kas sasniedzis absolūtu pilnību) un avatāru (Dievišķo iemiesojumu). Arī viņa sieva Pārvati bija dižena praktiķe un kopā ar Šivu pilnībā realizēja savu Dievišķo dabu. Sasniedzis cilvēka ķermenim iespējamo augstāko garīgās attīstības pakāpi, Šiva transformēja savu fizisko ķermeni par nemirstīgu zelta gaismu (daosieši tādu sasniegumu dēvē par dimanta ķermeni, bet Tibetas budisti - par varavīksnes ķermeni). Tādā nemirstīgā ķermenī Šiva ir parādījies daudziem izciliem tantras un jogas meistariem, iesvētot viņus dažādās slepenās praksēs. Vēlāk Šivu un Pārvati sāka vienādot ar attiecīgām dievībām - dažas detaļas no viņu biogrāfijas kļuvušas par dievu Šivas un Pārvati leģendām. Daudzi tantriskie teksti veidoti kā dialogi starp abiem. Šiva ir vēsturiska personība - viens no tantras un jogas sistēmas pamatlicējiem (izmantojot gadījumu, noteikti iesaku izlasīt fragmentu no pasaulē plaši atzīta darba par jogu elpošanu).

Piebilde: tieši ziņas, ka Šiva ir bijis reāla fiziska persona, ne visai patīk daudziem garīgajiem līderiem; tādēļ Šivas pielūgšana tieši garīgās prakses aspektā netiek vērtēta visai augsti. Jo, lūk - neesot liela māksla un gudrība ar Šivas mantrām iegūt viņa labvēlību un atbalstu. Sarunā ar Viju Vētru noskaidroju, ka viņa neslēpti lieto Šivam veltītās mantras.

Šivas vārdam ir vairākas nozīmes. Viena no tām - Augstākā Dievišķā Apziņa. Šiva nozīmē arī kosmisko vīrišķo principu, kā arī cilvēka augstāko apziņu. Par Šivu sauc arī spēku, kas garīgās attīstības procesā sagrauj netikumus. Par Šivu dēvē augstāko garīgās attīstības pakāpi, kā arī cilvēku, kas to sasniedzis.

Lūk, dažas nozīmes vārdam Šakti: tas nozīmē diženo kosmisko bezgalīgo Dievišķo enerģiju, kas ir radoša; Šakti ir Dievišķā Apziņas okeāna (Šivas) izpildošais spēks; pie tam, Šakti atrodas nepārtrauktā savienībā ar Šivu, tādējādi prezentējot vienas Realitātes divus nesaraujamus aspektus. Šakti ir Dievišķā māte. Šakti ir izpaustā pasaule. Māti-Dabu sauc par Šakti. Dieva Šivas sievu sauc par Šakti. Šakti ir cilvēka iekšējā enerģija. Šakti ir kosmiskais sievišķais princips. Šakti ir cilvēka sievišķā sākotne - viņa sievišķā pusīte. Šakti ir sieviete - partneris tantriskās jogas praktiķim. Kali, Durga, Lakšmi, Sarasvati, Pārvati, Čamunda, Devi, Bāvani, Tripura, Sundarī, Bairavī, Čandi, Tara, Mēnakši, Lalita, Kamakši, Radžaradžišvari - ir Šakti dažādās formas; katra no tām iemieso kādu no tās aspektiem.

Šivas un Pārvati kāzas. Attēla paskaidrojošais teksts ir šeit.

Pirms tūkstošiem gadu, starp brīnumskaistajām tropiskajām ielejām, ko ieskauj mūžam sniegotie Himalaji un kas piepildītas ar ziedu smaržām un putnu dziesmām, visdzidrāko kalnu upju krastos Pārvati jautāja savam mīļotajam Šivam: "O, Šiva! Kur slēpjas tava patiesā būtība? Kas ir šis brīnumiem pildītais Visums? No kā sastāv visa sākums? Kas ir Visuma rata centrs? Kas ir tā bezformas dzīvība, kas caurauž visas formas? Kā mēs tajā varam ieiet pilnīgi - ārpus telpas un laika, ārpus vārdiem un aprakstiem? Atbrīvo mani no šaubām!" Šiva atbildēja uz Himalaju valdnieka meitas jautājumiem, un viņu dialogi vēlāk iegūla tantras tekstu pamatā.

Taču, pirms kļuvuši vīrs un sieva, viņi dejoja, jo gan Šiva gan Pārvati uzskatīja, ka otrs ir vājāks. Un nolēma to pārbaudīt dejā. Viņi dejoja, dejoja, līdz pagura abi un atlaidās atpūsties.... un atklāja, ka sasnieguši svētlaimi - jo abi bija spēkos līdzīgi. Un tā līdz šai dienai vīrišķais ar sievišķo dejo un līdzinās un bauda visaugstāko...

Bildes ar Šivu

ceturtdiena, 2008. gada 12. jūnijs

Vakars Lumstos

Nemēģinot izspiest izcilu filosofisku graudu vai pārākās emocijas, pārstāstīšu kādas karstas jūnija dienas novakari 2006. gadā, kad Madonas pusē neplānotā vizītē ieradās tautas mīlētā Dejotāja Vija Vētra, kas ir visslavenākā indiešu deju izpildītāja ārpus Indijas.

Tai pat dienā viņa savā īres dzīvoklītī Rīgā sniedza interviju portālam "e-mistērija". Rihards [Vālands] man piezvanīja un jautāja, vai zinu kādu smuku vietu, ko parādīt Vijas kundzei, ...jo koncertu un studiju dēļ viņai nekad vairs neizdodoties pabaudīt Latvijas lauku dabu. Sazinājos ar draugiem Ļaudonas pusē un pēc īsas sarunas varēju teikt, lai brauc uz Madonu - gaidīsim.

Bijām ieplānojuši saulrieta vērošanu, tādēļ rīdziniekiem kopš tā brīža bija visu laiku jāsteidzas. Un sanāca tā, ka māksliniece līdz pat melnai tumsai baudīja Latvijas dabu ar tukšu vēderu, jo intervijas un pārbraucienu dēļ vispār nebija laika kopš brokastīm kaut ko apēst. Madonā visi satikāmies pie astroloģes Martas. Viņa bija piecepusi pankūkas, bet mums nebija laika kavēties :-) ...Nokļuvuši pie mērķa, steigšus rausāmies augšā kalnā. Tur piedzīvojām to, ko piedzīvojām, ar bērzu zariņiem padzenājām odus un tumsiņā tipinājām lejā. Ēdām saimnieces Guntas nātru salātus, Martas pankūkas un manu pieneņu medu; masējām mūsu dārgajam ciemiņam nosalušos plecus un rokas, kā arī plānojām braucienu uz šejieni citgad - uz jaunās mājas iesvētīšanu latviskā garā.



Saimniece Gunta redz Lumstu dziesmu svētku vīziju. Māris ar Viju nedomā neko (tik pozē), bet māksliniece Vija astroloģei Martai vēsta kaut ko ļoti vērtīgu par zvaigznēm :-)))




Šis ir tas mirklis...


Mēs pozējam ar zariņu :-))) Kā nebūt priecīgam?!

Pateicoties Riharda fiksajai idejai, 1) [pagaidām] vienīgo reizi vasaras laikā laimējās redzēt varavīksni apkārt saulei; 2) satikos ar cilvēku, ko gadiem ilgi biju apbrīnojis un cerējis satikt (patiesību sakot, ilgus gadus dzīvoju ar zināšanu, ka Dejotāju man ir lemts satikt); 3) sarunā ar Vijas kundzi vēlreiz pārliecinājos, ka nekas nav pašsaprotams - ka nepārtraukti ir jāstrādā ar sevi, lai topi citiem cienījams un mīlams.

Mazo atmiņu gabaliņu pierakstīju galvenokārt tādēļ, ka pēkšņi uznāca tāda liela pateicības sajūta liktenim, kas deva šīs pēkšņās tikšanās brīnumu. Šogad māksliniece atzīmēja savus 85 dzīves gadus. Novēlu, lai viņai vēl daudz skaistu mirkļu šeit Latvijā un citur pasaulē - lai viņa vēl daudzus jo daudzus aplaimo ar dzirkstošas enerģijas piepildītām tikšanām.


----------------------------------

P.S. Īsa intervija no "Aptieku avīzes". Garāka intervija no "Bauskas dzīves".
P.P.S. Ja kaut kādu iemeslu dēļ pēc daudziem gadiem nav iespējams atvērt e-mistērijas interviju, lūdzu rakstiet blogā komentāru...
P.P.P.S. Te vēl viens no neskaitāmajiem materiāliem, kas atspoguļo unikālo mākslinieces personību.

trešdiena, 2008. gada 4. jūnijs

Jozefa Kurvo metode

2006.gadā Anglijā, kādā Sarkanā Krusta veikaliņā gadījās nopirkt interesantu grāmatu... 
Zonu terapija pēc Jozefa Kurvo metodes ir seno daosiešu zināšanu un mūsdienu terapijas atklājumu sintēze. Metodes izstrādātājs palīdzējis atgūt veselību un jauneklīgu izskatu daudziem jo daudziem Rietumu biznesā un politikā zināmiem cilvēkiem.
* Sejas punktu masāža aizņem apmēram 10 minūtes (katram punktam 30 sekundes) un uzlabo visa ķermeņa labsajūtu. Vispirms notīra un noslauka seju.
* Galvenais nosacījums - praktizēt regulāri (diennakts stundai nav nozīmes).



 

piektdiena, 2008. gada 30. maijs

dziesmu un deju svētki

A.Šlesers esot nonācis līdz atziņai, ka latviešu Dziesmu svētki var būt laba prece, ar ko mēs varam iziet pasaulē. «Lai tad mēs esam dziedošā un dancojošā tauta ne tikai savā klubiņā un dziedot tikai sev, bet lai to redz arī pasaule,» laikrakstam "Diena" teica A.Šlesers. Pēc viņa domām, mums vajadzīgi pasākumi, kas var piesaistīt cilvēkus. Pie tam visi grib dziedāt un dejot.

Tādēļ nu Latvijas tautumeitas un tautudēli ir jauna izaicinājuma priekšā - dejot svētkos katru gadu. Protams, ka nu atbildīgas personas tiksies un ļoti atbildīgi spriedīs par šo ģeniālo priekšlikumu. Presē tiks sacelta pieklājīga ažiotāža un notiks visvisādas publiskas izrādīšanās - Dziesmu svētki taču bija un būs visas tautas lieta. Bet...!

Ja arī šī ideja jelkad tiktu īstenota, ieguvēji (kā vienmēr) būtu biļešu spekulanti, jo nav pat mazāko cerību, ka kādam radīsies vēlēšanās mūžīgo biļešu trūkuma problēmu novērst. Šlesera variantā tas jau būs īsts komercpasākums ar visām izrietošajām sekām. Un - ja jau Dziesmu un Deju svētki tiek pārvērsti par komercpasākumu, tad, lūdzu, gādājiet beidzot par atalgojumu arī svētku galvenajiem varoņiem - dejotājiem un dziedātājiem. Pēc mana prāta, rēķins vienam vidējam deju (vai kora) kolektīvam būtu tāds, ka (pareizinot to ar kopējo kolektīvu skaitu), tiktu aizbaidīti gandrīz visi 50 minētie japāņi, kuru prātos virmo doma par mūsu nacionālā lepnuma iepazīšanu un baudīšanu. Jādomā gan, ka šī A.Šlesera ideja paliks mūsu atmiņā tikai kā radošās domas kuriozs.

Izmantojot gadījumu, vēlos izteikt arī priekšlikumu, kas tirgus sabiedrībā varbūt gan skanēs mazliet arhaiski, taču izriet no manas pārliecības, ka apspriežamais kultūras pasākums patiešām ir īsti tautas svētki un tādi arī paliks. Un, proti: Dziesmu un Deju svētku biļetes pārdošanā nelaist vispār. Jo pat pirmskolniekam ir skaidrs, ka to nekad nepietiks - vienkārši mūsu stadionos un lielajā estrādē nav tik daudz vietu. Par aksiomu pieņemot, ka svētki ir svētki vispirms mums pašiem, biļetes ir sadalāmas pa pašvaldībām, ņemot vērā deju kolektīvu vai koru skaitu, kas piedalās svētkos.

Vai un cik godīgi tās tiks sadalītas tālāk, lai paliek katra vietējā lēmēja sirdsapziņas jautājums. Tad mums visiem (tai skaitā ministriem) nebūs jāplāta rokas un jārausta pleci par faktu, ka atkal visa biļetes nokļuvušas vispirms pie spekulantiem. Citādi tagad iznāk, ka radiem un draugiem, kas arī daudzējādā ziņā dalībniekus ir atbalstījuši, jāpiemaksā starpniecības nauda, lai klātienē baudītu paši savus svētkus. Godīgi sakot, atgriežoties pie šīs tēmas, arvien kļūst kauns par izveidojušos [ne]kārtību.

Raksts pirmoreiz publicēts tribine.lv