Zeme, zeme... brīve, brīve...Kopš tālā laika, kad Latvija iemīlēja dziesmiņu ar Ulda Graša sacerētajiem vārdiem, pagājuši jau gandrīz 20 gadi (1989.g. uzrādīts kā sacerēšanas laiks). Taču tikai pirms dažām dienām izdevās noklausīties citu šī skaņdarba versiju, ko jau 1960. gadā izpilda Džoana Baeza. Pasaule Džoanu pazīst kā aktīvu miera cīnītāju, cilvēktiesību un nevardarbīga dzīvesveida aizstāvi.
Noklausītais skaņdarbs bija liels pārsteigums, jo par dziesmas pirmautoriem līdz šim nekas nebija dzirdēts. Nepilnīgu informāciju sniedz arī wikipēdija, kur pie anotācijas par latviešu patriotisko dziesmu izlasi „Tautas laiks”, kas izdota 2007.g., pretim Brāļu Grašu izpildītajai dziesmai „Zeme, zeme, kas tā zeme”, atrodas: „mūzika ņemta no ebreju tautasdziesmas”. Pameklējot cītīgāk, atklājās, ka šo melodiju sacerējis komponists Šolomons Sekunda mūziklam „Esterke” (1940.-1941.), ko iestudēja režisors Moriss Švarcs ebreju mākslinieciskajā teātrī Manhetenā. Sekunda dzimis Ukrainā 1894.g.
Savukārt, vārdus oriģināldziesmai sarakstīja Ārons Ceitlins, kurš dzimis Baltkrievijā un kādu laiku dzīvojis arī Viļņā. Apskatāmās dziesmas vārdus viņš rada un publicē Varšavā (Žurnāls „Globuss”, 1932.g.), rakstot lugu „Esterka un Kazimirs Lielais”. Vēlāk gan viņš šo tekstu Ņujorkas 1941.gada uzvedumam ievērojami pārlabo.
Dziesmas sākotnējais nosaukums ir „Teliņš”. Pirmoreiz angļu valodā tekstu tulko pats autors, taču šis tulkojums negūst popularitāti. Pavisam cits liktenis ir variantam, ko piedāvā Artūrs Kevess un Tedijs Švarcs apmēram 1956.gadā. Tagad jau mēs zinām, ka milzīgu popularitāti dziesmai atnesa Dž. Baezas izpildījums, kā arī mazliet vēlāk (1965.) Donovana dziedājums. Dziesma vēlāk ir tulkota vēl daudzās pasaules tautu valodās.
Mūsu latviskā dziesminieka Ulda Graša radītie vārdi tapuši ap to pašu laiku (Kā atrodam Jura Žagariņa interneta žurnālā Jaunā Gaita: „Zviedrijā 1965. gadā, strādājot fabrikā, darba laikā”).Varbūt latvisko vārdu autors mums kādreiz pastāstīs, kura no dzirdētajām versijām viņu iedvesmoja radīt vārdus, kas vēlāk tik ļoti sasildīja mūsu sirdis Atmodas lielā viļņa laikā.
Piedziedājums:
Vēlos redzēt svešas zemes,
Tur, kur saule spožāk mirdz,
Tur, kur nekad netumst debess,
Tur, kur brīva būt var sirds.
Būtībā šeit jaušama oriģināldziesmas pamatideja. Ratos uz tirgu [nokaušanai] tiek vests teliņš, kam virs galvas slaidus lokus met bezdelīga. Teliņš skumst un žēli īd. Fermeris neiztur un uzsauc dzīvnieciņam, lai beidz žēloties, jo pats ir izvēlējies piedzimt par teliņu nevis bezdelīgu. Ja mīli brīvību, tad dzimsti par bezdelīgu un lidinies gaisos – un nebūs nevienam jājautā, kādēļ tevi ved uz kaušanu.
“Dona, dona” by Arthur Kevess and Teddi Schwartz:
On a waggon bound for market
there`s a calf with a mournful eye.
High above him there`s a swallow,
winging swiftly through the sky.
How the winds are laughing,
they laugh with all their might.
Laugh and laugh the whole day through,
and half the summer`s night.
Donna, Donna, Donna, Donna; Donna, Donna, Donna, Don.
Donna, Donna, Donna, Donna; Donna, Donna, Donna, Don.
"Stop complaining!“ said the farmer,
Who told you a calf to be ?
Why don`t you have wings to fly with,
like the swallow so proud and free?“ + Chorus
Calves are easily bound and slaughtered,
never knowing the reason why.
But whoever treasures freedom,
like the swallow has learned to fly. + Chorus
---------------------------
Apkopoja Māris Šverns
