Jaunais Vilnis 2008...
"Jaunā Viļņa" sakarā domas visvairāk grozās ap vakara vadītāju "nejokiem", kas, manuprāt, ir mūsdienu šovbiznesa lielākā problēma vispār. Jūrmalas pasākuma lielākā daļa auditorijas (vismaz pagaidām) ir bijušās PSRS pilsoņi, un runātājiem sagatavotie teksti tiek vērtēti pēc īpašas skalas. Tādēļ diez vai būs taisnība Normundam Naumanim, kurš (DIENAS rakstā "Fona trokšņi") apcerot paša izvirzītos bēdīgos secinājumus, pie otrā punkta par LR himnas izķēzīšanu un mūsu reakciju uz to, raksta: "Bet varbūt pie vainas vienkārši ir humora trūkums un neprasme nereaģēt uz apzināti muļķīgiem izlēcieniem, kas taču esot gudrības un iecietības pamats?"
Iespējams, šī ir reize, kad varētu pārspriest moderni izglītotu cilvēku kopējo tendenci "smieties par visu", kas it kā liecina par demokratizācijas pakāpi. Bet, diemžēl (jeb par laimi) viss nav tik vienkārši. Filosofiski spriežot, mēs visi esam gatavi pieņemt, ka nav lietu, kas būtu absolūti neaizskaramas, taču sadzīvē viss ir diametrāli pretēji, un visai bieži kaismīgākie parvisusmējēji stipri pārvēršas, kad tiek aizskartas viņu personiskās intereses. Tādēļ uzskatu, ka tas nav inteliģentu un izglītotu cilvēku cienīgi kādam pārmest par viņa nepietiekamo humora trūkumu. Turpinot savu domu, uzdošu jautājumu: "Ja mums ir tiesības jokot (tas taču ir demokrātiski), tad mums vai kādam citam ir tiesības arī jokus nesaprast? Jo tas patiesībā vispār nav joks, kas ticis uztverts kā apvainojums vai zaimošana. Ar to jokotājiem vienmēr jārēķinās.
Tiem, kas pazīst slavenākos Krievijas satīriķus, pieminēšu Mihailu Žvaņecki, kurš domā par ļoti nopietnām (arī banālām) lietām, bet nekad nekļūst prasts savā izteiksmē. Viņa teiktais ir mīlestības un cilvēcības vadīts. Droši vien arī šī raksta lasītājam ir kāds mīļš humorists zināms... Uz ko es tēmēju? Uz to, ka jokam jākalpo situācijas uzlabošanai, nevis negatīvā eskalācijai. Atgriežoties pie epizodes ar Latvijas himnas dziedāšanu uz "Jaunā Viļņa" skatuves, teikšu: "Tas ir liels kauns gan Latvijai, gan Krievijai". Krievijas estrādes augstākajai sabiedrībai šis kauns ir pat lielāks, jo šogad kā nekad agrāk tiek uzsvērts, ka "Jaunais Vilnis" ir Eiropas nozīmīgākais estrādes pasākums. Pie tik milzīgām pretenzijām uz kultūras veicināšanu jau nu vajadzētu just, kas ir jautri un asprātīgi, un kas ir vienkārši stulbi.
Lai vai ko patlaban raksta un runā par šo konkrēto negadījumu, es ceru, ka tas nebija ļauni domāts, un parodisti tikai mazliet par daudz iejutušies megazvaigžņu lomās.
_____________
...galvenajos vilcienos piekrītu Normundam Naumaņa domām, ko viņš izklāstījis rakstā "Fona trokšņi", kā arī Aivaram Pastalniekam («Jaunā viļņa» vecās šļakatas).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru