ceturtdiena, 2008. gada 12. jūnijs

Vakars Lumstos

Nemēģinot izspiest izcilu filosofisku graudu vai pārākās emocijas, pārstāstīšu kādas karstas jūnija dienas novakari 2006. gadā, kad Madonas pusē neplānotā vizītē ieradās tautas mīlētā Dejotāja Vija Vētra, kas ir visslavenākā indiešu deju izpildītāja ārpus Indijas.

Tai pat dienā viņa savā īres dzīvoklītī Rīgā sniedza interviju portālam "e-mistērija". Rihards [Vālands] man piezvanīja un jautāja, vai zinu kādu smuku vietu, ko parādīt Vijas kundzei, ...jo koncertu un studiju dēļ viņai nekad vairs neizdodoties pabaudīt Latvijas lauku dabu. Sazinājos ar draugiem Ļaudonas pusē un pēc īsas sarunas varēju teikt, lai brauc uz Madonu - gaidīsim.

Bijām ieplānojuši saulrieta vērošanu, tādēļ rīdziniekiem kopš tā brīža bija visu laiku jāsteidzas. Un sanāca tā, ka māksliniece līdz pat melnai tumsai baudīja Latvijas dabu ar tukšu vēderu, jo intervijas un pārbraucienu dēļ vispār nebija laika kopš brokastīm kaut ko apēst. Madonā visi satikāmies pie astroloģes Martas. Viņa bija piecepusi pankūkas, bet mums nebija laika kavēties :-) ...Nokļuvuši pie mērķa, steigšus rausāmies augšā kalnā. Tur piedzīvojām to, ko piedzīvojām, ar bērzu zariņiem padzenājām odus un tumsiņā tipinājām lejā. Ēdām saimnieces Guntas nātru salātus, Martas pankūkas un manu pieneņu medu; masējām mūsu dārgajam ciemiņam nosalušos plecus un rokas, kā arī plānojām braucienu uz šejieni citgad - uz jaunās mājas iesvētīšanu latviskā garā.



Saimniece Gunta redz Lumstu dziesmu svētku vīziju. Māris ar Viju nedomā neko (tik pozē), bet māksliniece Vija astroloģei Martai vēsta kaut ko ļoti vērtīgu par zvaigznēm :-)))




Šis ir tas mirklis...


Mēs pozējam ar zariņu :-))) Kā nebūt priecīgam?!

Pateicoties Riharda fiksajai idejai, 1) [pagaidām] vienīgo reizi vasaras laikā laimējās redzēt varavīksni apkārt saulei; 2) satikos ar cilvēku, ko gadiem ilgi biju apbrīnojis un cerējis satikt (patiesību sakot, ilgus gadus dzīvoju ar zināšanu, ka Dejotāju man ir lemts satikt); 3) sarunā ar Vijas kundzi vēlreiz pārliecinājos, ka nekas nav pašsaprotams - ka nepārtraukti ir jāstrādā ar sevi, lai topi citiem cienījams un mīlams.

Mazo atmiņu gabaliņu pierakstīju galvenokārt tādēļ, ka pēkšņi uznāca tāda liela pateicības sajūta liktenim, kas deva šīs pēkšņās tikšanās brīnumu. Šogad māksliniece atzīmēja savus 85 dzīves gadus. Novēlu, lai viņai vēl daudz skaistu mirkļu šeit Latvijā un citur pasaulē - lai viņa vēl daudzus jo daudzus aplaimo ar dzirkstošas enerģijas piepildītām tikšanām.


----------------------------------

P.S. Īsa intervija no "Aptieku avīzes". Garāka intervija no "Bauskas dzīves".
P.P.S. Ja kaut kādu iemeslu dēļ pēc daudziem gadiem nav iespējams atvērt e-mistērijas interviju, lūdzu rakstiet blogā komentāru...
P.P.P.S. Te vēl viens no neskaitāmajiem materiāliem, kas atspoguļo unikālo mākslinieces personību.

Nav komentāru: