23.01
Dīvainā kārtā atceros arī nākamās nakts sapni. Eju Rīgā pa Vaļņu ielu un pretim nāk jūras virsnieka formā ģērbies stalts vīrietis, un katrā rokā viņam ir ar saldumiem piekrauts iepirkumu grozs. Turklāt, ar maksimāli apmierinātu sejas izteiksmi. Turpinot ceļu, nogriežos kādā no ieliņām. Un tur it tāds kā paplatinājums, un uz galdiem daudz iepakojumu ar saldumiem. Konfektes, dažādas formas cepumi, vēl kaut kas. Atpazinu kādas ledenes. Uzradās omulīga kundzīte un informēja, ka to visu var ņemt, jo firma Sirakūza pārtrauc darbību. Pagrozījos, neatradu zefīrus, ko redzēju grozos tam jūrniekam, un manījos prom. Pagriezies, ieraudzīju ļoti interesantu ēkas fasādi ar iemūrētu kolonnu fragmentiem tuvāk pie jumta daļas. Nobildēju.
Dienā jau paranoiski vēru vaļā Gūgli un meklēju tādu firmu, bet neatradu.

***
24.01
Pavisam nesmieklīgi - svētdienas rītā pamodos un atkal atcerējos pēdējo sapni. Kaut kādā kafejnīcā it kā nedaudz piepalīdzu nomazgāt traukus un sakopt virtuvīti. Vēlāk runājos ar divām apmeklētājām un saku, ka man jāatrod ceļš uz Aleksandra laukumu Rīgā. Vārds pa vārdam, veru vaļā telefonu un lieku uz Gūgles kartes meklējumu. Redzu nomali kaut kur Pārdaugavā, gar upi uz augšu. Tad man uzrodas klēpja dators, iezīmēju vairākus punktus, arī kādu DUS, un pēkšņi dators pazīstamā ētera balsī man prasa, kā iezīmētos punktus lai iekrāso. Saskatos ar meitenēm. Viņas ir tikpat pārsteigtas. Vēlāk kratos tramvajā un domāju, ka tur laikam izpaudās mākslīgais intelekts. Un man sapnī palika drusciņ baisi. No rīta atkal veru vaļā Gūgli un atrodu, ka ir filma "Berlīne, Aleksandra laukums". Rīgā Aleksandra laukuma nav. Droši vien pat labi, ka nav. Pagaidām vēl negribu tapt par viedo sapņu redzētāju.

***
25.01.
Pirmdien lasu ziņās Valsts prezidenta teikto, ka Latvijas iekšējā drošība jau ilgstoši ir atstāta novārtā, un atkal atceros pēdējās nakts sapni. Sēžam bariņš vīru un, aiz neko darīt, sākam spēlēt kārtis. Bijām tā kā četri. Viens no viņiem - mūsu prezidents. Normāli spēlējam. Taču bēda tāda, ka viens ir labi sareibis, turklāt, viņam ir švakas kārtis. Viņš redz, ka nekas nesanāk, un jau sāk stulbi runāt. Es jūtu, ka būs konflikts. Turklāt, izskatās, ka viņš Levita kungu vispār neatpazīst. Redzu, ka paliek drūmāks, drūmāks, līdz met kārtis pret galdu un metas przidentam virsū. Mūsu ceturtais kompanjons laikam to bija jau gaidījis. Noliek to duraku zemē un profesionāli neitralizē.
Tagadiņ prātoju, ka pēdējās dienās varētu būt bijusi pārkurināta krāsns. Varbūt vakaros pārāk vēlu našķējos. Varbūt arī vecums...

***
27.01. Esam uz kaut kāda prāmja. Tāds kā vestibils ar informācijas galdu vidū. Pie tā vairākas jaunas sievietes. Ejam klāt, un es speru laukā:
- Vai te var dabūt darbu?
-Jā, - priecīgi atsaucas tuvākā no viņām, -mums vajadzīgi darbinieki gan veikalā, gan numuriņos, gan spa centrā!
Tad viņa man priecīgi visu ko stāstīja, cik pie viņiem labi. utt. Tad viņas visas aizgāja un es no galda paņēmu kartiņu, uz kuras viņa pirms tam kaut ko pierakstīja. Izlasīju arī atsevišķi rakstītu vārdu "darbs" (angliski). Taču tas nez kādēļ bija pārsvītrots. Vairākas reizes.
Piekrītu viedoklim, ka sapņos kombinējas iepriekšējie iespaidi, jo piepelnīšanās iespēju meklējumi ir mana ikdiena jau vairākus mēnešus.