Zeme, zeme... brīve, brīve...
Kopš tālā laika, kad Latvija iemīlēja dziesmiņu ar Ulda Graša sacerētajiem vārdiem, pagājuši jau gandrīz 20 gadi (1989.g. uzrādīts kā sacerēšanas laiks). Taču tikai pirms dažām dienām izdevās noklausīties citu šī skaņdarba versiju, ko jau 1960. gadā izpilda Džoana Baeza. Pasaule Džoanu pazīst kā aktīvu miera cīnītāju, cilvēktiesību un nevardarbīga dzīvesveida aizstāvi.
Noklausītais skaņdarbs bija liels pārsteigums, jo par dziesmas pirmautoriem līdz šim nekas nebija dzirdēts. Nepilnīgu informāciju sniedz arī wikipēdija, kur pie anotācijas par latviešu patriotisko dziesmu izlasi „Tautas laiks”, kas izdota 2007.g., pretim Brāļu Grašu izpildītajai dziesmai „Zeme, zeme, kas tā zeme”, atrodas: „mūzika ņemta no ebreju tautasdziesmas”. Pameklējot cītīgāk, atklājās, ka šo melodiju sacerējis komponists Šolomons Sekunda mūziklam „Esterke” (1940.-1941.), ko iestudēja režisors Moriss Švarcs ebreju mākslinieciskajā teātrī Manhetenā. Sekunda dzimis Ukrainā 1894.g.
Savukārt, vārdus oriģināldziesmai sarakstīja Ārons Ceitlins, kurš dzimis Baltkrievijā un kādu laiku dzīvojis arī Viļņā. Apskatāmās dziesmas vārdus viņš rada un publicē Varšavā (Žurnāls „Globuss”, 1932.g.), rakstot lugu „Esterka un Kazimirs Lielais”. Vēlāk gan viņš šo tekstu Ņujorkas 1941.gada uzvedumam ievērojami pārlabo.
Dziesmas sākotnējais nosaukums ir „Teliņš”. Pirmoreiz angļu valodā tekstu tulko pats autors, taču šis tulkojums negūst popularitāti. Pavisam cits liktenis ir variantam, ko piedāvā Artūrs Kevess un Tedijs Švarcs apmēram 1956.gadā. Tagad jau mēs zinām, ka milzīgu popularitāti dziesmai atnesa Dž. Baezas izpildījums, kā arī mazliet vēlāk (1965.) Donovana dziedājums. Dziesma vēlāk ir tulkota vēl daudzās pasaules tautu valodās.
Mūsu latviskā dziesminieka Ulda Graša radītie vārdi tapuši ap to pašu laiku (Kā atrodam Jura Žagariņa interneta žurnālā Jaunā Gaita: „Zviedrijā 1965. gadā, strādājot fabrikā, darba laikā”).Varbūt latvisko vārdu autors mums kādreiz pastāstīs, kura no dzirdētajām versijām viņu iedvesmoja radīt vārdus, kas vēlāk tik ļoti sasildīja mūsu sirdis Atmodas lielā viļņa laikā.
Piedziedājums:
Vēlos redzēt svešas zemes,
Tur, kur saule spožāk mirdz,
Tur, kur nekad netumst debess,
Tur, kur brīva būt var sirds.
Būtībā šeit jaušama oriģināldziesmas pamatideja. Ratos uz tirgu [nokaušanai] tiek vests teliņš, kam virs galvas slaidus lokus met bezdelīga. Teliņš skumst un žēli īd. Fermeris neiztur un uzsauc dzīvnieciņam, lai beidz žēloties, jo pats ir izvēlējies piedzimt par teliņu nevis bezdelīgu. Ja mīli brīvību, tad dzimsti par bezdelīgu un lidinies gaisos – un nebūs nevienam jājautā, kādēļ tevi ved uz kaušanu.
“Dona, dona” by Arthur Kevess and Teddi Schwartz:
On a waggon bound for market
there`s a calf with a mournful eye.
High above him there`s a swallow,
winging swiftly through the sky.
How the winds are laughing,
they laugh with all their might.
Laugh and laugh the whole day through,
and half the summer`s night.
Donna, Donna, Donna, Donna; Donna, Donna, Donna, Don.
Donna, Donna, Donna, Donna; Donna, Donna, Donna, Don.
"Stop complaining!“ said the farmer,
Who told you a calf to be ?
Why don`t you have wings to fly with,
like the swallow so proud and free?“ + Chorus
Calves are easily bound and slaughtered,
never knowing the reason why.
But whoever treasures freedom,
like the swallow has learned to fly. + Chorus
---------------------------
Apkopoja Māris Šverns
pirmdiena, 2009. gada 18. maijs
piektdiena, 2009. gada 10. aprīlis
Madurodam
Madurodama
Hāga, Nīderlande
Ševeningenā, kas ir pusceļā no Hāgas centra uz jūru, atrodas Madurodama. Tā ir modeļu un maketu pilsētiņa, kur pilnīgi viss veidots mērogā 1:25. Arī koki un krūmi nepārtraukti tiek apcirpti un izgriezti pumpuri, lai saglabātos kopskats. Šeit pilnu darba dienu tiek nodarbināti 35 cilvēki. Maketi izgatavoti no materiāliem, kas spēj ilgstoši izturēt atmosfēras un klimata iedarbību.
Nekādi nevar noticēt, ka šis ir tikai makets.
Melnais augstceltnes korpuss fonā tapis 4 gadus.
Pa miniatūrajām autostrādēm traucas miniatūri furgoni.
Aiz tilta - Šipholas starptautiskā lidosta.
Miniatūru pilsētiņa nosaukta Džordža Maduro vārdā, kurš II Pasaules kara laikā piedalījās holandiešu pretošanās kustībā pret nacistiem. Viņš krita gūstā un gāja bojā Dahavas koncentrācijas nometnē. Pēc nāves Maduro saņēma Bruņinieka 4. pakāpes apbalvojumu, kas ir vecākais un nozīmīgākais Nīderlandes karalistes apbalvojums. Pienākošos naudas balvu viņa vecāki ziedoja Madurodamas projekta uzsākšanai.
Madurodamas pilsētiņai ir savs mērs, ko ievēl jauniešu municipālā padome no šī reģiona 25 skolām. Par pilsētiņas mēru 1952. gadā bijusi arī Nīderlandes karaliene Beatrikse, kas tolaik vēl bija pusauga princese.
Tūliņ atvērsies kāds logs un parādīsies dzīva cilvēka siluets...
Amsterdamas ostas iekšējos ūdeņos redzējām īsto burinieku.
To sākuši būvēt pirms 20 gadiem un patlaban atvērts apmeklētājiem.
Savulaik burājis zem Nīderlandes Vest-Indijas kompānijas karoga.
Minētā flote ir devusi milzīgu ieguldījumu valsts patreizējās labklājības veidošanā.
Mēs dodamies mājās...
----------------------------------------------------------------
Hāga, Nīderlande
Ševeningenā, kas ir pusceļā no Hāgas centra uz jūru, atrodas Madurodama. Tā ir modeļu un maketu pilsētiņa, kur pilnīgi viss veidots mērogā 1:25. Arī koki un krūmi nepārtraukti tiek apcirpti un izgriezti pumpuri, lai saglabātos kopskats. Šeit pilnu darba dienu tiek nodarbināti 35 cilvēki. Maketi izgatavoti no materiāliem, kas spēj ilgstoši izturēt atmosfēras un klimata iedarbību.
Nekādi nevar noticēt, ka šis ir tikai makets.
Melnais augstceltnes korpuss fonā tapis 4 gadus.
Pa miniatūrajām autostrādēm traucas miniatūri furgoni.
Aiz tilta - Šipholas starptautiskā lidosta.
Miniatūru pilsētiņa nosaukta Džordža Maduro vārdā, kurš II Pasaules kara laikā piedalījās holandiešu pretošanās kustībā pret nacistiem. Viņš krita gūstā un gāja bojā Dahavas koncentrācijas nometnē. Pēc nāves Maduro saņēma Bruņinieka 4. pakāpes apbalvojumu, kas ir vecākais un nozīmīgākais Nīderlandes karalistes apbalvojums. Pienākošos naudas balvu viņa vecāki ziedoja Madurodamas projekta uzsākšanai.
Madurodamas pilsētiņai ir savs mērs, ko ievēl jauniešu municipālā padome no šī reģiona 25 skolām. Par pilsētiņas mēru 1952. gadā bijusi arī Nīderlandes karaliene Beatrikse, kas tolaik vēl bija pusauga princese.
Tūliņ atvērsies kāds logs un parādīsies dzīva cilvēka siluets...
Amsterdamas ostas iekšējos ūdeņos redzējām īsto burinieku.
To sākuši būvēt pirms 20 gadiem un patlaban atvērts apmeklētājiem.
Savulaik burājis zem Nīderlandes Vest-Indijas kompānijas karoga.
Minētā flote ir devusi milzīgu ieguldījumu valsts patreizējās labklājības veidošanā.
Mēs dodamies mājās...
----------------------------------------------------------------
piektdiena, 2009. gada 16. janvāris
Alex Grey
Garīgo Spoguļu Kapela
Fotogrāfijas autors - Tonijs Montana
2008. gada 12. decembrī Ņujorkas tuvumā notika unikāla kompleksa atvēršana, kura nosaukums ir Garīgo Spoguļu Kapela. Pamats un kodols ir Alex Gray - mākslinieks, kurš jau kopš tīņa gadiem ir pārsteidzis līdzgaitniekus ar neparastiem zīmējumiem. Šajā kompleksā centrālā vieta, kā jau teikts, atvēlēta Grejam, bet plānots piebūvēt vēl vienu stāvu, kur kupolveidīgā templī atradīsies tā dēvētie Garīgie Spoguļi - to mākslinieku darbi, kurus mēdzam dēvēt par vizionāriem jeb "redzētājiem". Šeit vieta paredzēta arī attiecīgo mākslinieku darbnīcām, studijām, cenferencēm, retrītiem un birojiem. Veidotāji (pats Alex Grey un viņa sieva Alisone) šo centru nākotnē redz kā starpreliģiju apmācības vietu.
trešdiena, 2008. gada 27. augusts
Krievija NATO
Kā būtu, ja būtu... Krievija NATO
Viņa Svētība Dalailama XIV savā ierastajā manierē atkal saviļņojis pasaules sabiedrību, piedāvājot uzaicināt Krieviju NATO. Latvijas iedzīvotāju reakciju uz minēto aicinājumu var labi redzēt visos portālos, kur šī ziņa tikusi ievietota, un tā ir gandrīz viennozīmīga: "Večukam jumtiņš pavisam aizbraucis". Tikai pa vientuļai balsij iebilst pret kopējo riešanu. Un tomēr - kā būtu, ja būtu?
Šī ideja nav nemaz tik oriģināla un jauna - vēl 1991. gada beigās, kad PSRS eksistēja pēdējās dienas, Boriss Jeļcins šokēja NATO samitam nosūtīja vienpusēju deklarāciju: "Šodien mēs paceļam jautājumu par Krievijas iestāšanos NATO". Jeļcins to nosauca par ilgtermiņa politisko uzdevumu. "Nato valstu ministri no pārsteiguma bija pārāk apstulbuši, lai dotu jel kādu sakarīgu atbildi", tā rakstīja Toms Frīdmans laikrakstā "The New York Times". Arī turpmākajos gados Rietumi uz Jeļcina piedāvājumu nespēja dot jēdzīgu atbildi.
2000.g. martā savā pirmajā intervijā ārzemju medijiem Putins nošokēja visus, sacīdams, ka var runāt par dziļāku integrāciju ar NATO, ja Krievija tiks uzskatīta par līdzvērtīgu partneri. Viņš izteica arī stingru brīdinājumu, ka jebkurš NATO mēģinājums neļaut Krievijai apspriest alianses paplašināšanos uz austrumiem izraisīs vienīgi pretestību.
Nākamajos gados piedzīvojām gandrīz visu bijušo soc. valstu, kā arī Baltijas republiku iestāšanās NATO, pretraķešu sistēmas izvietošanu Čehijā un Polijā. Tad nāca Irākas karš, kur Krievija nedabūja nevienu kontraktu izpostītās valsts infrastruktūras atjaunošanai un naftas ieguvei. Statistika rāda, ka Volstrītas baņķieri pērn nopelnījuši simtiem miljonu dolāru, izmantojot tendenci, ka Krievijas oligarhi uzpērk amerikāņu uzņēmumus un fabrikas. Jaunais Krievija prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmajā tikšanās reizē ar nacionālajiem oligarhiem deva skaidru mājienu, ka tiem jāstāv ar vienu kāju uz dzimtās zemes un jāstiprina Krievijas varenība pasaulē.
Krievijas nafta, gāze un citu derīgo izrakteņu atradnes ir pamatā tam, ka miljardieru vidū šogad ir visvairāk krievu. Nauda vienmēr iet roku rokā ar varu. Krievijas galvenā interese allaž ir bijusi vara, tādēļ varam nešaubīties, ka arī turpmāk jauno oligarhu miljardi tiks izmantoti varas iegūšanai pasaules mērogā.
Bet tagad atgriežamies pie Dalailamas priekšlikuma par Krievijas uzņemšanu NATO: vai tiešām viņš ir jucis, kā lielais vairākums to redz? Ja tomēr nē, tad kā gan īsti uztvert viņa teikto? Citēšu kāda komentētāja rakstīto APOLLO portālā: [lapsa 18:51 25.aug.]:"Daļa taisnības viņam ir!Nez vai Krievija tam piekristu, jo tas nozīmētu pārrestrukturizēt un padarīt daudz caurskatāmāku Rietumiem Krievijas aizsardzības politiku un ne tikai. Tas būtu diezgan radikāls solis, un neticu, ka abas puses tam kādreiz piekristu, bet tas mainītu daudz ko. Tik tiešām Krievija nejustos tā, it kā būtu ne gluži NATO pretiniece, bet arī ne sabiedrotais".
To pašu var teikt arī par NATO galveno balstu - ASV. Abu lielvalstu politikas virzītājiem bija, ir un būs izdevīgi, ka ir kāds skaidri redzams ienaidnieks, uz kuru novelt vainu par jauna saspīlējuma rašanos, tādējādi attaisnojot savu rīcību. Protams, ka šodien ideja par ASV un Krievijas sadarbību ir stipri utopiska, ja ne absurda, kā dēļ cienījamais Dalailama internetā tiek zākāts visādiem vārdiem. Bet, ja atmetam prāta inerci un tomēr paskatāmies uz tādu iespējamību? Tad mēs redzam divu lielvaru milzīgu spēku, kas pats par sevi izraisa bijāšanu. Tad mēs redzam, ka abas puses izbeidz muļķīgo dzīšanos pēc hegemonijas pasaulē. Mēs redzam arī, ka starpvalstu sadarbība kļūst patiešām draudzīga, nevis formāla, kā tas ir bijis līdz šim. Jo Gruzijas un Krievijas konflikts rāda to, ka nekādas starptautiskas garantijas šādās situācijās nedarbojas. Dalailamas ideju es redzu ģeniālu tieši ar to, ka tad impērijām nāktos paskatīties uz sevi citādāk - cik uzticams, cik noderīgs esmu kā sabiedrotais un draugs, jo nošķiršanās politika neko vairāk par neuzticēšanos nekad nav radījusi. Domāju, Dalailamas vīzija ir, ka tautas ražīgi sadarbojas, ka tās pazīst un ciena viena otru. Pretējā gadījumā cilvēci turpinās vajāt konflikti un kari; politiķi un reliģiozie līderi turpinās manipulēt ar informāciju, bet zaudējumus cietīs ierindas pilsoņi. Dalailama savā vienkāršībā aicina mūs saprast, ka VISI ESAM VIENS.
«Diemžēl, lai gan Padomju Savienība ir pārtapusi par Krievijas Federāciju, vecais domāšanas veids, vecās tendences un paradumi ir palikuši. Un tas ir slikti. Lielā krievu tauta jāiekļauj pasaules un Eiropas sabiedrībā. Lai mazinātu atsvešinātību un bailes, NATO štābs jāpārceļ uz Maskavu. Tad bailes izzudīs,» sacīja Dalailama.
****************
Foto: http://dalailama.com/images/pgallery/800x600-2.jpg
Faktoloģiskais resurss: http://vlasti.net/news/20181
Dalailamas biogrāfija: http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=64809
Viņa Svētība Dalailama XIV savā ierastajā manierē atkal saviļņojis pasaules sabiedrību, piedāvājot uzaicināt Krieviju NATO. Latvijas iedzīvotāju reakciju uz minēto aicinājumu var labi redzēt visos portālos, kur šī ziņa tikusi ievietota, un tā ir gandrīz viennozīmīga: "Večukam jumtiņš pavisam aizbraucis". Tikai pa vientuļai balsij iebilst pret kopējo riešanu. Un tomēr - kā būtu, ja būtu?
Šī ideja nav nemaz tik oriģināla un jauna - vēl 1991. gada beigās, kad PSRS eksistēja pēdējās dienas, Boriss Jeļcins šokēja NATO samitam nosūtīja vienpusēju deklarāciju: "Šodien mēs paceļam jautājumu par Krievijas iestāšanos NATO". Jeļcins to nosauca par ilgtermiņa politisko uzdevumu. "Nato valstu ministri no pārsteiguma bija pārāk apstulbuši, lai dotu jel kādu sakarīgu atbildi", tā rakstīja Toms Frīdmans laikrakstā "The New York Times". Arī turpmākajos gados Rietumi uz Jeļcina piedāvājumu nespēja dot jēdzīgu atbildi.
2000.g. martā savā pirmajā intervijā ārzemju medijiem Putins nošokēja visus, sacīdams, ka var runāt par dziļāku integrāciju ar NATO, ja Krievija tiks uzskatīta par līdzvērtīgu partneri. Viņš izteica arī stingru brīdinājumu, ka jebkurš NATO mēģinājums neļaut Krievijai apspriest alianses paplašināšanos uz austrumiem izraisīs vienīgi pretestību.
Nākamajos gados piedzīvojām gandrīz visu bijušo soc. valstu, kā arī Baltijas republiku iestāšanās NATO, pretraķešu sistēmas izvietošanu Čehijā un Polijā. Tad nāca Irākas karš, kur Krievija nedabūja nevienu kontraktu izpostītās valsts infrastruktūras atjaunošanai un naftas ieguvei. Statistika rāda, ka Volstrītas baņķieri pērn nopelnījuši simtiem miljonu dolāru, izmantojot tendenci, ka Krievijas oligarhi uzpērk amerikāņu uzņēmumus un fabrikas. Jaunais Krievija prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmajā tikšanās reizē ar nacionālajiem oligarhiem deva skaidru mājienu, ka tiem jāstāv ar vienu kāju uz dzimtās zemes un jāstiprina Krievijas varenība pasaulē.
Krievijas nafta, gāze un citu derīgo izrakteņu atradnes ir pamatā tam, ka miljardieru vidū šogad ir visvairāk krievu. Nauda vienmēr iet roku rokā ar varu. Krievijas galvenā interese allaž ir bijusi vara, tādēļ varam nešaubīties, ka arī turpmāk jauno oligarhu miljardi tiks izmantoti varas iegūšanai pasaules mērogā.
Bet tagad atgriežamies pie Dalailamas priekšlikuma par Krievijas uzņemšanu NATO: vai tiešām viņš ir jucis, kā lielais vairākums to redz? Ja tomēr nē, tad kā gan īsti uztvert viņa teikto? Citēšu kāda komentētāja rakstīto APOLLO portālā: [lapsa 18:51 25.aug.]:"Daļa taisnības viņam ir!Nez vai Krievija tam piekristu, jo tas nozīmētu pārrestrukturizēt un padarīt daudz caurskatāmāku Rietumiem Krievijas aizsardzības politiku un ne tikai. Tas būtu diezgan radikāls solis, un neticu, ka abas puses tam kādreiz piekristu, bet tas mainītu daudz ko. Tik tiešām Krievija nejustos tā, it kā būtu ne gluži NATO pretiniece, bet arī ne sabiedrotais".
To pašu var teikt arī par NATO galveno balstu - ASV. Abu lielvalstu politikas virzītājiem bija, ir un būs izdevīgi, ka ir kāds skaidri redzams ienaidnieks, uz kuru novelt vainu par jauna saspīlējuma rašanos, tādējādi attaisnojot savu rīcību. Protams, ka šodien ideja par ASV un Krievijas sadarbību ir stipri utopiska, ja ne absurda, kā dēļ cienījamais Dalailama internetā tiek zākāts visādiem vārdiem. Bet, ja atmetam prāta inerci un tomēr paskatāmies uz tādu iespējamību? Tad mēs redzam divu lielvaru milzīgu spēku, kas pats par sevi izraisa bijāšanu. Tad mēs redzam, ka abas puses izbeidz muļķīgo dzīšanos pēc hegemonijas pasaulē. Mēs redzam arī, ka starpvalstu sadarbība kļūst patiešām draudzīga, nevis formāla, kā tas ir bijis līdz šim. Jo Gruzijas un Krievijas konflikts rāda to, ka nekādas starptautiskas garantijas šādās situācijās nedarbojas. Dalailamas ideju es redzu ģeniālu tieši ar to, ka tad impērijām nāktos paskatīties uz sevi citādāk - cik uzticams, cik noderīgs esmu kā sabiedrotais un draugs, jo nošķiršanās politika neko vairāk par neuzticēšanos nekad nav radījusi. Domāju, Dalailamas vīzija ir, ka tautas ražīgi sadarbojas, ka tās pazīst un ciena viena otru. Pretējā gadījumā cilvēci turpinās vajāt konflikti un kari; politiķi un reliģiozie līderi turpinās manipulēt ar informāciju, bet zaudējumus cietīs ierindas pilsoņi. Dalailama savā vienkāršībā aicina mūs saprast, ka VISI ESAM VIENS.
«Diemžēl, lai gan Padomju Savienība ir pārtapusi par Krievijas Federāciju, vecais domāšanas veids, vecās tendences un paradumi ir palikuši. Un tas ir slikti. Lielā krievu tauta jāiekļauj pasaules un Eiropas sabiedrībā. Lai mazinātu atsvešinātību un bailes, NATO štābs jāpārceļ uz Maskavu. Tad bailes izzudīs,» sacīja Dalailama.
****************
Foto: http://dalailama.com/images/pgallery/800x600-2.jpg
Faktoloģiskais resurss: http://vlasti.net/news/20181
Dalailamas biogrāfija: http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=64809
Abonēt:
Ziņas (Atom)