piektdiena, 2021. gada 8. janvāris

 

Kļūt vai nekļūt par eksperta līmeņa nūģi? 

Kad tev ir sešdesmit un tu meklē iespējas piepelnīties, kādā brīdī nākas secināt, ka darba piedāvājumu aplūkošana un atsaukšanās uz sludinājumiem ir laba daļa no ikdienas. E-pastā jau ir kaudze laipnu atraidījumu, taču tu turpini. Plus, laukā ir kovids, un daudzi darbiņi ierobežojumu dēļ kļuvuši principā neiespējami, jo visi burtiski tup savos būrīšos.
Ilgi sērfojot internetā, pilnīgi dabiski sākas apziņas traucējumi, un tev rodas tāda forša sajūta, ka esi plaša profila eksperts. Tam seko arī nepārvarama vēlme skaļi komentēt sastaptās aplamības. Protams, norādīšana uz citu kļūdām ir sliktākais ieradums no visiem iespējamiem, jo tu automātiski riskē kļūt par banojamu nūģi. Taču - kā lai vienaldzīgi paiet garām vietnei, kuras saimnieki solās nodrošināt ideālu sociālo mediju mārketingu, izveidot mājaslapu vai oriģinālus tekstus, taču paši netiek galā ar gramatikas un neuzmanības kļūdām? Protams, arī rūpīgi rediģētā materiālā mēdz noslēpties kāds sīkumiņš, taču ne jau vesels birums neliela apjoma pašreklāmā.
Iespējams, var ignorēt sekojošo: Vairākkārt pārādās, kurās pārādās, izmnatojiet, delitanti, iegūldām, potenciākajiem, klients negribās (kas nebūt nav viss vienā vietnē pamanītais). Taču tādā gadījumā jārēķinās, ka līdzīgas paviršības ir sagaidāmas arī kopīgajos projektos. Un to noteikti nevēlas neviena no pusēm.

piektdiena, 2021. gada 1. janvāris

Aizejošā gada pēdējā stundiņā radās ideja - atdzīvināt vienu no saviem pamestajiem blogiem, patēlojot ekspertu kādā no dzīves sfērām un atceroties laikus, kad skujas eglītē bija smaržīgākas. 

Kā daudziem sešdesmitgadniekiem, ir nācies strādāt dažādus darbiņus, satikt interesantus cilvēkus un šo to pieredzēt. Lielākā daļa ierakstu varētu būt ap un par maniem mūža hobijiem - grafisko dizainu un dziedinošā pieskāriena maģiju, ko sabiedrība plašāk pazīst kā masāžu. Atcerēšanās nāks par labu arī paša veselībai, jo aktivizē bioenerģētiskos procesus un attālina vecuma slimības. Ceru, ka šos ierakstus lasīs vismaz mani mazbērni un viņiem patiks atklāt to aizvēsturi, kurā dzīvojis vectētiņš [turklāt, izticis bez brillēm, kuras allaž kaut kur noklīst].