piektdiena, 2021. gada 8. janvāris

 

Kļūt vai nekļūt par eksperta līmeņa nūģi? 

Kad tev ir sešdesmit un tu meklē iespējas piepelnīties, kādā brīdī nākas secināt, ka darba piedāvājumu aplūkošana un atsaukšanās uz sludinājumiem ir laba daļa no ikdienas. E-pastā jau ir kaudze laipnu atraidījumu, taču tu turpini. Plus, laukā ir kovids, un daudzi darbiņi ierobežojumu dēļ kļuvuši principā neiespējami, jo visi burtiski tup savos būrīšos.
Ilgi sērfojot internetā, pilnīgi dabiski sākas apziņas traucējumi, un tev rodas tāda forša sajūta, ka esi plaša profila eksperts. Tam seko arī nepārvarama vēlme skaļi komentēt sastaptās aplamības. Protams, norādīšana uz citu kļūdām ir sliktākais ieradums no visiem iespējamiem, jo tu automātiski riskē kļūt par banojamu nūģi. Taču - kā lai vienaldzīgi paiet garām vietnei, kuras saimnieki solās nodrošināt ideālu sociālo mediju mārketingu, izveidot mājaslapu vai oriģinālus tekstus, taču paši netiek galā ar gramatikas un neuzmanības kļūdām? Protams, arī rūpīgi rediģētā materiālā mēdz noslēpties kāds sīkumiņš, taču ne jau vesels birums neliela apjoma pašreklāmā.
Iespējams, var ignorēt sekojošo: Vairākkārt pārādās, kurās pārādās, izmnatojiet, delitanti, iegūldām, potenciākajiem, klients negribās (kas nebūt nav viss vienā vietnē pamanītais). Taču tādā gadījumā jārēķinās, ka līdzīgas paviršības ir sagaidāmas arī kopīgajos projektos. Un to noteikti nevēlas neviena no pusēm.

piektdiena, 2021. gada 1. janvāris

Aizejošā gada pēdējā stundiņā radās ideja - atdzīvināt vienu no saviem pamestajiem blogiem, patēlojot ekspertu kādā no dzīves sfērām un atceroties laikus, kad skujas eglītē bija smaržīgākas. 

Kā daudziem sešdesmitgadniekiem, ir nācies strādāt dažādus darbiņus, satikt interesantus cilvēkus un šo to pieredzēt. Lielākā daļa ierakstu varētu būt ap un par maniem mūža hobijiem - grafisko dizainu un dziedinošā pieskāriena maģiju, ko sabiedrība plašāk pazīst kā masāžu. Atcerēšanās nāks par labu arī paša veselībai, jo aktivizē bioenerģētiskos procesus un attālina vecuma slimības. Ceru, ka šos ierakstus lasīs vismaz mani mazbērni un viņiem patiks atklāt to aizvēsturi, kurā dzīvojis vectētiņš [turklāt, izticis bez brillēm, kuras allaž kaut kur noklīst].

 


trešdiena, 2010. gada 24. novembris

par_vesturi

Vai oficiālā vēsture ir jāmācās?

Vēstures fakti veido noteiktu sistēmu jeb t.s. Pasaules Vēsturi. Taču mūsdienu arheoloģijas atradumi bieži vien neiederas tradicionālajā sistēmā un liek uzdot virkni jautājumu. Tomēr kopumā ņemot šie gadījumi nekādi nemazina sistēmas stabilitāti. Tas ir tādēļ, ka esošā sistēma jau ir patiešām tradicionāla. Kaut cik būtiskas izmaiņas attiecībā uz vēsturisko faktu vērtējumu neskaitāmiem cilvēkiem un institūcijām uzreiz radītu virkni neērtību. Visneērtāk tas būtu pasaules valstu valdībām jeb valdniekiem, jo katrs apšaubīts vēsturisks fakts [lai cik sens tas būtu] var dot iemeslu vienas vai otras institūcijas leģitimitātes apstrīdēšanai. Minētais ir par iemeslu tam, ka tradicionālā vēsture noklusē atradumus vai pētījumus, kas ir pretstatā izveidotajai sistēmai.

Vēstures institūti finansējumu saņem no valstu valdībām un ir atbildīgi par to, lai neviens no oficiāli apstiprinātajiem pētījumiem nebūtu pretrunā ar vispārpieņemtajiem vēsturiskajiem datiem. Tādēļ atsevišķu entuziastu mēģinājumi padarīt populāru un starptautiski apspriest kādu jaunatklājumu vai vēsturiska fakta problēmu allaž sastop noraidošu attieksmi.

Privātu vēstures pētnieku aktivitātes ir kā Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām - visi ieguldītie līdzekļi un pūles ir kā piliens okeānā salīdzinājumā ar tiem milzu resursiem, kas atrodas pasaules valstu rīcībā. Tiklīdz jārunā par kādu senu artefaktu, tad [konkrētās jomas atzītas autoritātes] visupirms to pasludina par viltojumu. Izplatītākais no argumentiem ir: "Tas tā nevar būt, jo tā nekad nevar būt." Nākamais, ko savā praksē piedzīvo ikviens "donkihots" ir vispārējs boikots, jo oficiālā zinātne vienkārši ignorē tos faktus, ko nav iespējams izskaidrot iedibinātās sistēmas ietvaros. Pēdējā laika spilgtākais piemērs ir Ikas akmens bibliotēka, kuras vecumu vairākas laboratorijas vērtē ap 13 tūkstošiem gadu ( http://bibliotekar.ru/3kamniIki.htm ). Bet gravējumos redzami, piemēram, cilvēki kopā ar dinozauriem, vai citā gadījumā - sirds pārstādīšanas operācija.


Viens no Ikas akmens bibliotēkas eksemplāriem (Peru)

Patlaban šis fakts ierindots starp tiem, ko "zinātne nespēj izskaidrot". Bet "izskaidrot" nevar tādēļ, ka tad būtu jāpārskata vēsture, kas, savukārt, var izraisīt neparedzamas sekas. Par dažiem citiem gadījumiem, kad centieni noskaidrot reālos faktus konfliktē ar valdošo ideoloģiju, var izlasīt šeit: http://smiltis.blogspot.com/2009/05/truthknights.html

Radušos problēmu ar "zinātnei neizskaidrojamiem faktiem" varētu arī ignorēt - lai katrs domā, kā viņš grib. Taču sliktākais šajā lietā ir tas, ka pasaules vēsture, kas arvien vairāk nesaskan ar jaunākajiem atklātībā nonākušajiem faktiem, tomēr tiek mācīta oficiālajās mācību iestādēs. Diez vai kāds vispār varētu nosaukt pietiekami pamatotu iemeslu, kādēļ skolniekam jāzina pasaules vēsture, ja [godīgi ņemot] tā neataino patiesību. Pēc manām domām, var turpināt apstiprinātās vēstures programmas mācīšanu, taču ar pastāvīgu atgādinājumu, ka tā [programma] ir vēstures variants. Šāda pieeja ieaudzinātu jaunajā cilvēkā spēju un ieradumu apspriest kādu vēstures (un ne tikai) jautājumu - diskutēt, meklēt papildus pierādījumus vai atšķirīgus viedokļus.

Varētu apspriest arī domu, ka pasaules vēsturi kā atsevišķu priekšmetu vispār nemāca, bet esošo programmas apjomu izšķiro [atmetot laikmetus, par kuriem ir tikai reliģiskas ievirzes nostāsti] un sadala vairākos blokos. Kāda daļa var tikt mācīta kopā ar ģeogrāfiju, kāda cita kopā ar kultūras priekšmetiem - literatūru, vizuālo mākslu, mūziku. Protams, es neceru, ka šādu ideju šodien var īstenot... Tās ir tikai manas pārdomas par procesu, ko saucam par vēstures izzināšanu.

trešdiena, 2010. gada 29. septembris

healing_color

H-Color jeb dziedinošās krāsas

Krāsu terapija ir medicīnas virziens, kurā tiek izmantota krāsu gammas iedarbība uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli. Krāsu pozitīvā iedarbība uz cilvēku bijusi zināma jau pirms daudziem gadsimtiem visās kultūrās, un gadu gaitā ir izstrādātas dažādas metodes krāsu izmantošanai dziedniecībā. Ļoti efektīvi ir tā dēvētie krāsu elpošanas vingrinājumi - tie veido šīs programmas pamatu. Krāsa caur acīm iedarbojas sekojoši: acs receptori uztver krāsu un izraisa ķīmisku ķēdes reakciju, kuras rezultātā rodas elektriski impulsi. Šie impulsi stimulē nervu sistēmu, līdz stimulācija sasniedz smadzenes. Galarezultātā smadzenes atbrīvo organismam nepieciešamus hormonus. Konkrētā programma ir īpaši nozīmīga cilvēkiem, kam nav dabas dotu spēju iztēloties krāsas. Iedarbojoties caur acīm, krāsas normalizē čakru funkciju.

Krāsu terapija parasti tiek izmantota kombinācijā ar mūziku. Katrai notij ir savs viļņa garums, kas attiecīgi iedarbojas uz kādu no enerģētiskajiem centriem (čakrām). Arī katrai krāsai ir sava frekvence un iedarbība uz organismu. Vienlaicīgi iedarbojoties, krāsa un skaņa rada spēcīgāku dziedinošo efektu. Visas krāsu terapijas metodes ir vienkāršas un viegli pieejamas, taču jāatceras, ka nopietnu veselības traucējumu gadījumā tomēr ir jāgriežas pie ārsta.
Skaņu fons veidots no: Stīvena Halperna un Kitaro skaņdarbiem.


Ja nav neparedzētu blakusapstākļu, tad jau pēc dažām seansa minūtēm var iekšēji novērot atslābuma radītas smalkas vibrācijas. Šie procesi ir patīkami, un rodas paļāvības un uzticēšanās sajūta. Ja nu (tomēr!) pēkšņi rodas diskomforta sajūta, tad seanss ir jāpārtrauc un mazliet jāizkustas. Viegli fiziskie vingrinājumi ir ieteicami pēc katra krāsu terapijas seansa, jo tas vēl vairāk izliedē atbrīvoto [agrāk uzkrāto] negatīvo enerģiju.


Šī programma visvairāk noderēs ļoti aizņemtiem cilvēkiem un tiem, kam nav fiziskas iespējas regulāri nokļūt brīvā dabā. Programmas pamatā ir krāsu un skaņu terapijas speciālistu atziņas un pieredze, un tā paredzēta plašam lietotāju lokam visās vecuma grupās sākot no 14 gadu vecuma. Programmai nav autortiesību ierobežojumu un tā ir nekomerciāla.

--------------
Saite programmas lejupielādēšanai:
http://sourceforge.net/projects/h-colors/
--------------
Ja programma nestartējas, tad instalējiet MS .NET Framework (norādes dotas mājas lapā):
http://hcolors.wordpress.com/
--------------
Ļoti īpašos gadījumos nepieciešams arī K-Lite Codec Pack. Nebēdājiet, ka jums tik daudz kas jāinstalē, lai skatītos šo nelielo programmiņu. Instalētie palīgrīki būs noderīgi arī citkārt :)))