cepumi

valsts_valoda

2012-01-19T08:44:00.005+02:00

Krievijas ārlietu ministrs paudis sašutumu par krievu valodas statusu Latvijā
(APOLLO, Trešdiena, 18. janvāris (2012) 15:02)

Trīs personīgas atbildes Lavrova kungam.

L: Viņi vēlas, lai viņu tiesības runāt, domāt, audzināt savus bērnus dzimtajā valodā tiktu cienītas.

M: Vai kādam Latvijā pret to ir pretenzijas?

L: Visiem jābūt tiesībām runāt tajā valodā, kurā viņiem ir ērti to darīt, kurā viņi ir pieraduši runāt, kurā viņi grib redzēt runājam savus bērnus.

M: Vai kādam Latvijā tas ir liegts?

L: Ja cilvēks dzīvo valstī, kuras valodu nezina, tas ierobežo viņa iespējas.

M: Tieši tā - vēstnieka kungs ar šo teikumu varēja vērsties konkrēti pie tiem, kuri apzināti nemācās savas mītnes zemes valsts valodu, ierobežojot savas iespējas.

pedofils pret pedofiliem

2011-06-07T12:31:00.002+03:00

Pedofils pret pedofiliem?

Dažas dienas pirms SVF direktora Dominika Strosa-Kāna aresta tika apcietināts ietekmīgs katoļu kardināls Rikardo Sēpia, kurš strādāja kopā ar pāvestu Benediktu XVI pie reformām, kas tika uzsāktas saistībā ar priesteru pedofīliju...

Tēvs Rikardo Sēpia (Riccardo Seppia) ir 51 gadu vecs garīdznieks no Sastri Ponentes ciema Dženovas tuvumā. Viņš tika arestēts 13. maijā pēc apsūdzības pedofīlijā un narkotiku izplatīšanā. Par apcietināšanas pamatu kalpoja mobilā telefona sarunas ieraksts, kurā dzirdams, ka Sēpia prasa marokāņu narkodīlerim organizēt seksuālas tikšanās ar jauniem un neaizsargātiem zēniem. "Es negribu 16-gadīgus, man vajag jaunākus. Četrpadsmit gadus veci būs OK. Skaties pēc trūcīgajiem un bāreņiem," tā ierakstu atstāsta izmeklētāji.

Aizturētā garīdznieka advokāts uzstāj, ka tā ir bijusi tikai pieaugušu cilvēku saruna, kas tulkojama kā vārdu spēle par tēmu. Taču ir pierādīti vairāk kā 50 gadījumi, kad narkodīleris priestera uzdevumā sūtījis īsziņas vai zvanījis nepilngadīgajiem zēniem. Ierakstītās sarunas pierāda arī, ka sarunāto zēnu telefonu numurus viņš nodevis tēvam Rikardo. Savukārt baznīcas kalps atsūtītajiem puišiem maksājis ar kokaīna devu vai 50 eiro par apmeklējumu.

Patlaban tēvs Rikardo tiek turēts cietumā, kur saņem arī avīzes un laikrakstus - viņu sāpinot draudzes locekļu komentāri par notikušo...

---

Avots: http://www.time.com/time/world/article/0,8599,2072613,00.html

my_desires

2010-12-27T15:09:00.002+02:00

Vai par to vērts padomāt?

Arī tāds ir jautājums :)

par_vesturi

2010-11-24T10:49:00.007+02:00

Vai oficiālā vēsture ir jāmācās?

Vēstures fakti veido noteiktu sistēmu jeb t.s. Pasaules Vēsturi. Taču mūsdienu arheoloģijas atradumi bieži vien neiederas tradicionālajā sistēmā un liek uzdot virkni jautājumu. Tomēr kopumā ņemot šie gadījumi nekādi nemazina sistēmas stabilitāti. Tas ir tādēļ, ka esošā sistēma jau ir patiešām tradicionāla. Kaut cik būtiskas izmaiņas attiecībā uz vēsturisko faktu vērtējumu neskaitāmiem cilvēkiem un institūcijām uzreiz radītu virkni neērtību. Visneērtāk tas būtu pasaules valstu valdībām jeb valdniekiem, jo katrs apšaubīts vēsturisks fakts [lai cik sens tas būtu] var dot iemeslu vienas vai otras institūcijas leģitimitātes apstrīdēšanai. Minētais ir par iemeslu tam, ka tradicionālā vēsture noklusē atradumus vai pētījumus, kas ir pretstatā izveidotajai sistēmai.

Vēstures institūti finansējumu saņem no valstu valdībām un ir atbildīgi par to, lai neviens no oficiāli apstiprinātajiem pētījumiem nebūtu pretrunā ar vispārpieņemtajiem vēsturiskajiem datiem. Tādēļ atsevišķu entuziastu mēģinājumi padarīt populāru un starptautiski apspriest kādu jaunatklājumu vai vēsturiska fakta problēmu allaž sastop noraidošu attieksmi.

Privātu vēstures pētnieku aktivitātes ir kā Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām - visi ieguldītie līdzekļi un pūles ir kā piliens okeānā salīdzinājumā ar tiem milzu resursiem, kas atrodas pasaules valstu rīcībā. Tiklīdz jārunā par kādu senu artefaktu, tad [konkrētās jomas atzītas autoritātes] visupirms to pasludina par viltojumu. Izplatītākais no argumentiem ir: "Tas tā nevar būt, jo tā nekad nevar būt." Nākamais, ko savā praksē piedzīvo ikviens "donkihots" ir vispārējs boikots, jo oficiālā zinātne vienkārši ignorē tos faktus, ko nav iespējams izskaidrot iedibinātās sistēmas ietvaros. Pēdējā laika spilgtākais piemērs ir Ikas akmens bibliotēka, kuras vecumu vairākas laboratorijas vērtē ap 13 tūkstošiem gadu ( http://bibliotekar.ru/3kamniIki.htm ). Bet gravējumos redzami, piemēram, cilvēki kopā ar dinozauriem, vai citā gadījumā - sirds pārstādīšanas operācija.

Viens no Ikas akmens bibliotēkas eksemplāriem (Peru)

Patlaban šis fakts ierindots starp tiem, ko "zinātne nespēj izskaidrot". Bet "izskaidrot" nevar tādēļ, ka tad būtu jāpārskata vēsture, kas, savukārt, var izraisīt neparedzamas sekas. Par dažiem citiem gadījumiem, kad centieni noskaidrot reālos faktus konfliktē ar valdošo ideoloģiju, var izlasīt šeit: http://smiltis.blogspot.com/2009/05/truthknights.html

Radušos problēmu ar "zinātnei neizskaidrojamiem faktiem" varētu arī ignorēt - lai katrs domā, kā viņš grib. Taču sliktākais šajā lietā ir tas, ka pasaules vēsture, kas arvien vairāk nesaskan ar jaunākajiem atklātībā nonākušajiem faktiem, tomēr tiek mācīta oficiālajās mācību iestādēs. Diez vai kāds vispār varētu nosaukt pietiekami pamatotu iemeslu, kādēļ skolniekam jāzina pasaules vēsture, ja [godīgi ņemot] tā neataino patiesību. Pēc manām domām, var turpināt apstiprinātās vēstures programmas mācīšanu, taču ar pastāvīgu atgādinājumu, ka tā [programma] ir vēstures variants. Šāda pieeja ieaudzinātu jaunajā cilvēkā spēju un ieradumu apspriest kādu vēstures (un ne tikai) jautājumu - diskutēt, meklēt papildus pierādījumus vai atšķirīgus viedokļus.

Varētu apspriest arī domu, ka pasaules vēsturi kā atsevišķu priekšmetu vispār nemāca, bet esošo programmas apjomu izšķiro [atmetot laikmetus, par kuriem ir tikai reliģiskas ievirzes nostāsti] un sadala vairākos blokos. Kāda daļa var tikt mācīta kopā ar ģeogrāfiju, kāda cita kopā ar kultūras priekšmetiem - literatūru, vizuālo mākslu, mūziku. Protams, es neceru, ka šādu ideju šodien var īstenot... Tās ir tikai manas pārdomas par procesu, ko saucam par vēstures izzināšanu.

patologija

2010-11-19T12:59:00.005+02:00

Pasaka par kādu patoloģiju

Reiz kādā tāltālā zemē [kas, no šejienes raugoties, varbūt nebija tik tālu]
dzīvoja maza, bet drosmīga un čakla tauta.
Drosmīga tādēļ, ka cīņās smagās
spēja izcīnīt neatkarību savu.

XVgs. pasaules karte

Pateicoties strādīgumam izcilam,
viņi kopumā dzīvoja labi.
Dažkārt apstākļi sarežģījās pārlieku,
bet viņi tomēr prata visam pāri tikt.

Katrs darīja savu darbu un centās
izpausties atbilstoši savām spējām un interesēm:
kāds cepa maizi, kāds taisīja mēbeles, kāds gleznoja,
kāds cits komponēja mūziku.

Lai visi varētu darīt savas iecienītās lietas,
kādam vajadzēja rūpēties par valsts vadīšanu.
Tas nebūt nebija viegli un nav arī tagad -
to mēs zinām jo labi.

Tauta izvēlējās visspējīgākos un uzticamākos pārstāvjus -
tie godprātīgi ķērās pie savu pienākumu pildīšanas.
Taču gāja gadi un uzticamie pārvērtās jo dikti.
Viņi kļuva ietekmīgi un sāka to [ietekmi] izmantot labumam savam.

Vēl vairāk - viņi sāka lielīt sevi jo stipri
un centās arvien no jauna pie valdīšanas tikt.
Dažkārt nācās konkurentus nomelnot
vai citus tumšus paņēmienus meklēt.

Taču ar laiku visi pie tā pierada, un neglītais kļuva par normu.

Šajā zemē tolaik dzīvoja arī kāds ļoti talantīgs ārsts,
kuram radās profesionāla interese noskaidrot,
kādēļ dažiem cilvēkiem ir patoloģiska tieksme
atkal un atkal nokļūt pie varas.

Jo arvien tika uzsvērts, cik ārkārtīgi grūts ir politiķa liktenis.

Un drīz viņš sagatavoja publicēšanai pētījumu savu.
Izrādījās, ka patoloģisko tiekšanos pēc varas un ietekmes
cilvēce pazīst jau sen -
iemesls tam ir vienkāršs gauži.

Cilvēka smadzenes nosaka to, ka organisms ražo
[vai neražo] kādu īpašu vielu.
Ja šīs vielas nav, tad cilvēks ir nomākts,
dzīvo bez prieka un līksmības.

Parasti šīs vielas rašanos veicina
Gluži ikdienišķas parādības un norises:
Pastaigas dabā, harmoniskas mūzikas klausīšanās
vai mākslas aplūkošana.

Uzskaitījums varētu būt ļoti garš.
Taču ir cilvēki, kam gandarījums rodas vien,
ja viņi pie varas vai lielas naudas tiek.
Bet ārsta atzinumā nebija teikts, kā palīdzēt cilvēkiem šiem.

Viņš uzskatīja, ka vienīgais risinājums ir
šo apmāto ļaužu izolēšana no pārējās sabiedrības.
Kā ierasts, par pētījumu kāds pamanījās
noziņot drošības iestādēm.

Ārstu notvēra pirms raksta publicēšanas un ievietoja psihiatriskajā slimnīcā.

Vēlāk sabiedrību informēja,
ka ģēnijs kļuvis bīstams apkārtējiem,
jo veicis sarežģītus eksperimentus neiroloģijā
un neatgriezenisku kaitējumu nodarījis sev.

healing_color

2010-09-29T16:04:00.005+03:00

H-Color jeb dziedinošās krāsas

Krāsu terapija ir medicīnas virziens, kurā tiek izmantota krāsu gammas iedarbība uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli. Krāsu pozitīvā iedarbība uz cilvēku bijusi zināma jau pirms daudziem gadsimtiem visās kultūrās, un gadu gaitā ir izstrādātas dažādas metodes krāsu izmantošanai dziedniecībā. Ļoti efektīvi ir tā dēvētie krāsu elpošanas vingrinājumi - tie veido šīs programmas pamatu. Krāsa caur acīm iedarbojas sekojoši: acs receptori uztver krāsu un izraisa ķīmisku ķēdes reakciju, kuras rezultātā rodas elektriski impulsi. Šie impulsi stimulē nervu sistēmu, līdz stimulācija sasniedz smadzenes. Galarezultātā smadzenes atbrīvo organismam nepieciešamus hormonus. Konkrētā programma ir īpaši nozīmīga cilvēkiem, kam nav dabas dotu spēju iztēloties krāsas. Iedarbojoties caur acīm, krāsas normalizē čakru funkciju.

Krāsu terapija parasti tiek izmantota kombinācijā ar mūziku. Katrai notij ir savs viļņa garums, kas attiecīgi iedarbojas uz kādu no enerģētiskajiem centriem (čakrām). Arī katrai krāsai ir sava frekvence un iedarbība uz organismu. Vienlaicīgi iedarbojoties, krāsa un skaņa rada spēcīgāku dziedinošo efektu. Visas krāsu terapijas metodes ir vienkāršas un viegli pieejamas, taču jāatceras, ka nopietnu veselības traucējumu gadījumā tomēr ir jāgriežas pie ārsta.
Skaņu fons veidots no: Stīvena Halperna un Kitaro skaņdarbiem.

Ja nav neparedzētu blakusapstākļu, tad jau pēc dažām seansa minūtēm var iekšēji novērot atslābuma radītas smalkas vibrācijas. Šie procesi ir patīkami, un rodas paļāvības un uzticēšanās sajūta. Ja nu (tomēr!) pēkšņi rodas diskomforta sajūta, tad seanss ir jāpārtrauc un mazliet jāizkustas. Viegli fiziskie vingrinājumi ir ieteicami pēc katra krāsu terapijas seansa, jo tas vēl vairāk izliedē atbrīvoto [agrāk uzkrāto] negatīvo enerģiju.

Šī programma visvairāk noderēs ļoti aizņemtiem cilvēkiem un tiem, kam nav fiziskas iespējas regulāri nokļūt brīvā dabā. Programmas pamatā ir krāsu un skaņu terapijas speciālistu atziņas un pieredze, un tā paredzēta plašam lietotāju lokam visās vecuma grupās sākot no 14 gadu vecuma. Programmai nav autortiesību ierobežojumu un tā ir nekomerciāla.

--------------
Saite programmas lejupielādēšanai:
http://sourceforge.net/projects/h-colors/
--------------
Ja programma nestartējas, tad instalējiet MS .NET Framework (norādes dotas mājas lapā):
http://hcolors.wordpress.com/
--------------
Ļoti īpašos gadījumos nepieciešams arī K-Lite Codec Pack. Nebēdājiet, ka jums tik daudz kas jāinstalē, lai skatītos šo nelielo programmiņu. Instalētie palīgrīki būs noderīgi arī citkārt :)))

wsd2010

2010-09-13T13:35:00.003+03:00

Smaidiet, un labi būs :)

1. oktobris ir Vispasaules Smaida Diena. Šogad Smaida Dienas devīze ir: "Izdari pakalpojumu. Palīdzi vienam cilvēkam uzsmaidīt". Savukārt, viena no aktīvām Smaida Dienas popularizētājām Alisona Hamlina aicina visus atbalstītājus vērsties pie vietējo konditoreju īpašniekiem, lai tie pārdomātu smaida nozīmi mūsu ikdienā, kā arī izvērtētu iespējas izcept kādu no saviem ražojumiem smaidīgas sejas formā, tādējādi padarot smaidīgāku un priecīgāku arī kādu no saviem klientiem.
----------------------------------------

Desmit galvenie iemesli, lai smaidītu:
1. Smaidīšana padara mūs atraktīvākus.
2. Smaidīšana maina mūsu noskaņojumu.
3. Smaidīšana ir lipīga.
4. Smaidīšana mazina stresu.
5. Smaidīšana nostiprina imūnsistēmu.
6. Smaidīšana pazemina augstu asinsspiedienu.
7. Smaidīšana atbrīvo endorfīnus.
8. Smaidīšana padara jaunāku seju.
9. Smaidīšana palīdz izskatīties pārliecinātam un veiksmīgam.
10. Smaidīšana palīdz būt pozitīvam.
-----------------------------------------

Vairāk par Pasaules Smaida Dienu var izlasīt mājas lapā: http://www.worldsmileday.com/
Attēla resurss - Facebook

ready-to-use

2010-09-08T14:35:00.005+03:00

Vai gatavs lietošanai?

Ikreiz, kad kāds politisks spēks vai parastākais reklāmdevējs piedāvā kaut ko pavisam "baltiem diegiem šūtu", rodas jautājums: "Vai mēs esam jau TIK "gatavi lietošanai"? Iespējams, ka ir veiktas aptaujas par vidusmēra pilsoņa dzīves standartiem, un rezultāti iedrošina "mūzikas pasūtītājus"...

------------------------------------
Šodien vēlos teikt, ka nebūt neesmu starp tiem, kas ķers pat pliku āķi... arī, ja būs iespēja izvēlēties no diviem. Un to novēlu arī mana bloga apmeklētājam :-)

$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$

$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$$

P.S. Atcerējos pielikt arī plakātiņu, ko darināju pirms pēdējām notikušajām vēlēšanām. Arī šodien turos pie uzskata, ka mazajai Latvijai daudzpartiju sistēma ir pārāk ekskluzīva izprieca...

Larissa Abtova

2010-05-20T09:22:00.003+03:00

Larissa Abtova

Gleznotāja Larissa Abtova dzimusi Rīgā un līdz pusaudzes gadiem nodzīvojusi Latvijā.
Meitenei jau no mazotnes bijusi izteikta vēlēšanās zīmēt. Skiču burtnīca un zīmulis allaž ir Larissai pie rokas, un pirmo darbu izstāde tiek sarīkota piecu gadu vecumā. Visvairāk jaunajai māksliniecei patika zīmēt dzīvniekus un ilustrācijas krievu klasiskās literatūras darbiem.

Larissas ģimene vēlāk pārceļas uz Sanktpēterburgu, kur viņa iegūst labu izglītību toreizējā Ļeņingradas Mākslas Akadēmijā. Pēc PSRS sabrukšanas viņa nolemj izbraukt uz Nīderlandi, kur dzīvo un strādā vēl šodien.

Larissa Abtova ir apguvusi un veiksmīgi izmanto dažādas gleznošanas tehnikas. Māksliniecei ir sava interneta mājas lapa www.larissaabtova.nl, kur iespējams gūt minimālu ieskatu viņas daiļradē.

Sienu gleznojumos izmantojot mālu, māksliniece veido arī reljefus...
...

dustsaws

2009-12-11T14:02:00.011+02:00

Visparastākās zāģskaidas - dvēselei

Gvatemalā par skaistu tradīciju kļuvusi zāģskaidu paklāju veidošana Zaļās ceturtdienas procesijai.

Dažbrīt veidotāji izmanto arī ziedus, taču galvenā masa ir krāsotas zāģskaidas. Uz papīra uzzīmē sarežģītākās figūras un izgriež trafaretus, kas ievērojami paātrina paklāja izveidošanu.

Kaut arī procesijas dalībnieki šo mākslas darbu sabradā dažās minūtēs, vietējie entuziasti to rada ar lielu prieku. Lai darbu padarītu, vajadzīga visa iepriekšējā nakts.

...

Līdzīgus skaidu paklājus gvatemalieši rada arī citiem notikumiem. Tūrisma firmas par šiem paklājiem informē savus klientus, un tādēļ arvien vairāk ciemiņu ierodas arī no ārzemēm.

Foto: flickr.com un travelblog.org un citi avoti

...

Cik zināms, Latvijā kokrūpniecība ir attīstīta un dzīvīga. Mēs varētu vispirms sarīkot zāģskaidu paklāju festivālu, piesaistīt tam [arī starptautisku] uzmanību un uzsākt krāsotu skaidu eksportu uz valstīm, kur šī izejmateriāla trūkst.
-----
P.S. Viens no variantiem: Jau ilgāku laiku pazīstam tibetiešu smilšu mandalas un zinām arī to veidošanas pamatideju. Ar tādu pat domu varētu veidot skaidu mandalas un pēc tam tās izjaukt. Daudzi, kam gribas kaut kur ielikt savu enerģiju, tādējādi atrastu jaunu veidu, kā sevi izpaust.

-----

tv

2009-11-12T14:34:00.004+02:00

Par TV satura ietekmēšanu

Radio un televīzijas likums III nodaļa
RAIDĪJUMU UN PROGRAMMU VEIDOŠANA UN TO RAIDĪŠANA
17. pants [Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi] 3.punkts: Programma nedrīkst ietvert: 1) sižetus, kuros nevajadzīgi izcelta vardarbība.
18.pants [Programmu veidošanas īpašie noteikumi] 5.punkts: Laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 nedrīkst izplatīt raidījumus, kuros ir fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība (vizuālā vai tekstuālā veidā), asiņainas vai šausmu ainas, kā arī ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Tekstā nedrīkst būt rupjības un nepieklājīgi izteicieni, tas nedrīkst attiekties uz seksuālām darbībām. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju, ja tiek lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi.

Piebilde: Likuma projektā bija ietverts arī šāds punkts: "Kārtību, kādā tiek veikta raidījumu un audiovizuālo darbu klasifikācija, nosaka Ministru kabinets." Esošajā likumā mēs kabineta regulējošo funkciju neredzam - raidījuma klasifikācija paliek pašas raidorganizācijas ziņā. Mēs varam šausmināties un satraukties par likuma [ne]ievērošanu, bet viss paliks, kā ir, jo satura vērtēšanas kritēriji katram ir savi. Ja raidījuma kategorijas noteikšana ir raidošās organizācijas ziņā, tad atliek spiest TV pults pogu ņemt pretī to, kas tur ir. Kā zinām, daļa no satura ir apmaksātie [sponsorētie] raidījumi un filmas.

Lieku klāt 25.pantu [Sponsorēšanas vispārīgie noteikumi], kur 1.punkts skan šādi: Ja kāda programma vai raidījums tiek sponsorēts pilnīgi vai daļēji, tas skaidri jānorāda programmas vai raidījuma sākumā vai beigās, norādot sponsora vārdu vai firmas zīmi.

Pārdomas: izvietojot raidījumā reklāmu vai sponsorētāju vārdu, varētu papildus uzlikt tekstu, ka reklāmas devējs [vai sponsorētājs] ir informēts par raidījumā redzamajām vardarbības ainām [vai dzirdamajām rupjībām]. Tas nevienam it kā neuzliek nekādas juridiskas saistības, taču iedarbojas diezgan efektīgi.
Skatītāja apziņa uz mirkli izveido asociāciju: naudas devējs = vardarbības atbalstīšana. Potenciālais sponsors, iepriekš uzzinot noteikumus, noteikti pārdomās šādu scenāriju un, iespējams, koriģēs savu lēmumu, neatbalstot kādas konkrētas filmas pārraidi. Biznesmenim nevajag lieku problēmu - viņam vajag reklāmas kampaņu; viņš paņems raidījumu, par kura saturu nevar būt lielu šaubu.

Šis ir mans šā brīža redzējums. Droši vien šis variants ir diskutējams speciālistu lokā. Iespējams, ka ir daudz labāks risinājums nevajadzīgas vardarbības mazināšanai publiskajā telpā. Manā skatījumā, ir svarīgi palēnām pāriet no nepārtrauktas izklaides uz līdzdomāšanu. Ir jāatjauno spēja saredzēt un izvērtēt. Protams, ka vieniem TV [arī kā līdz šim] paliks bizness un otriem - izklaide, taču ne tik pašsaprotami...
----
P.S. Šis risinājums varētu patikt varasvīriem, jo tā ieviešana apliecinātu viņu labo gribu darboties morāli stiprāka un harmoniskāka nākotnes pilsoņa audzināšanā un tai pat laikā atbrīvotu no reālas darbošanās šai nepateicīgajā jomā :)))
----

karogi

2009-11-11T13:39:00.015+02:00

Nacionālais un pārnacionālais

Attēlos redzam nacionālos karogus, kas veidoti no ēdamlietām.
Katras valsts karogam piemeklētas visatbilstošākās sastāvdaļas.
Vai esam gatavi šādu darinājumu vidū redzēt arī Latvijas karogu?

------------

ticibas maciba

2009-11-04T12:42:00.007+02:00

Ticība, likumi un mēs

Ticības mācība valsts skolās un pretrunas Reliģisko organizāciju Likumā - par šo jautājumu neviens īpaši nevēlas runāt. Esmu mēģinājis šo problēmu pieteikt kā aplūkojamu tēmu arī vienā no mūsu visiemīļotākajiem medijiem, taču neveiksmīgi. Iespējams, toreiz vēl nebija īstais brīdis jeb tā ir problēma tikai manā skatījumā...

Reliģisko organizāciju likuma 6.panta [Reliģiskās organizācijas un izglītība] 5.punkts: Kristīgās ticības mācības un ētikas mācīšana tiek finansēta no valsts budžeta.
Vai šī realitāte Latvijas iedzīvotājiem ir paklausīgi jāpieņem, ja Likuma 5.panta [Valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamati] 1.punktā redzam, ka "Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no baznīcas"?

Jau 1.pantā redzam, ka kristīgās ticības mācības termins ir izdalīts atsevišķi no ticības mācības termina (7.punkts: ticības mācība — noteiktu reliģisko uzskatu, dogmu un priekšstatu sistēma).
Likuma 6. panta 2.punktā pamanām, ka: valsts un pašvaldību skolās kristīgās ticības mācību var mācīt...; un 3.punktā: Kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas... Tātad - citu reliģiju ticības mācību nevar mācīt, un no valsts līdzekļiem tiek apmaksāta vienas atsevišķas organizācijas mācība, jo baznīca ir reliģiska savienība [ko Likums definē kā organizāciju]. Šāds nodalījums diez vai ar kaut ko ir pamatojams. Ja ir šāds pamatojums, tad tam ir jābūt atrunātam, jo Likums nedrīkst izskatīties tik neloģisks.

Nezinu, kādus argumentus izmantojuši šī Likuma izstrādātāji, taču es uzskatu, ka situācija ir visai ačgārna: mēs [Latvijas iedzīvotāji] esam spiesti apmaksāt visai neviennozīmīgi vērtētas organizācijas pozīciju nostiprināšanu. Manuprāt, kultūras vēstures mācību priekšmeta ietvaros var [un vajag] mācīt par zināmāko pasaules reliģiju rašanos, par to dibinātājiem un galvenajiem postulātiem, īpaši neizdalot un neradot priekšrocības kādai no tām.

Piedāvāju lasītājam apdomāt, ko par reliģijas nozīmi cilvēka dzīvē teic plurālisti Pauls Nitters (Paul Knitter) un Džons Hiks (John Hick):
1.Vienīgais veids, kā pasaulē veicināt mieru un taisnīgumu, ir uzsvērt visu reliģiju vienlīdzību.
2. Reliģiskā pieredze ir neaprakstāma, tādējādi neviena reliģija nevar pretendēt uz absolūtumu un ekskluzivitāti.
3. Cilvēku vēsture un kultūra ir kā filtrs, caur kuru iet reliģiskā pieredze. Tā rezultātā rodas dažādi secinājumi un termini, dažādas koncepcijas par Absolūto Realitāti.
4. Visu reliģiju mērķis ir pārvarēt centrēšanos uz sevi un sastapties ar Realitāti. Līdz ar to neviena reliģija nedrīkst pretendēt uz savu pārākumu.

Tagad pievēršam uzmanību 4. pantam [Iedzīvotāju līdztiesība neatkarīgi no viņu attieksmes pret reliģiju]. Citēju 1.punktu pilnībā: "Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta. Par šā noteikuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā."

Atceroties iepriekš aplūkotās Likuma pretrunas, ieraugām, ka pastāv "Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana". Tas it kā būtu klasificējams kā noteikumu pārkāpums, par ko kādu varētu saukt "pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā", taču reāli neviens vainīgs nav, jo tādu situāciju veido pats Likums.
---

P.S. Pievienotais zīmējums labi palīdz izprast reliģisko plurālistu viedokli. Katra indivīda mistiskā pieredze un atklāsmes ir unikāli, jo nav pilnīgi vienādu cilvēku. Ja mēs tiecību uz savas patiesās būtības atklāšanu salīdzinām ar gājienu kalnup, tad ir pilnīgi vienalga no kuras kalna nogāzes un pa kuru taciņu iesākam šo kāpienu...
Attēls paņemts šeit.

Marlo_Jazzar

2009-06-19T16:05:00.015+03:00

Mandalas no Libānas

Mandalas mēdz būt ļoti dažādas - tikpat dažādas, cik atšķirīgi esam mēs paši. Tas jo vairāk pamanāms, kad sastopamies ar citos pasaules reģionos tapušiem darbiem. Zemāk pievienotas mandalas, ko radījusi libāniete Marlo Jazzar-Aouad.

Dažas no mandalām ir melnbaltas. Pēdējā no tām nav gluži ierasta, jo vairākas vietās ir izgriezumi. Tas izdarīts tādēļ, lai pēc vēlēšanās varētu mainīt fonu, paliekot zem mandalas citas krāsas papīru.

Māksliniece ir iepriecināta, ka viņas ideja par mandalas fragmentu izgriešanu tiek atzinīgi novērtēta un daži attēli ievietoti arī Latvijas internetā.

------------------------------

Marlo stāsts

Grāmatu par mandalu veidošanu iegādājos jau sen... līnijas, ko tur redzēju, nekādas īpašas domas manī neradīja. Pirms četriem gadiem man bija grūts periods... jauši vai nejauši pa rokai gadījās sen nopirktā grāmata. Atkal skatījos uz dotajām līnijām... līdz paņēmu savu zīmuli, lineālu, priekšmetu ar apaļu pamatni un ieliku tajos savas sajūtas.

Rezultātā ieguvu mīļus darbiņus. Ikreiz, kad jutos bēdīga vai pārlieku norūpējusies, es zīmēju, nezinot, kas tas ir - mandala. Kādu dienu ciemos ieradās mans brālēns, un es viņam pārādīju savus darbus, taču neteicu, kas ir autors. Viņš samulsa un pēc brīža teica: "Persona, kas radīja šos attēlus, bijusi dziļu jūtu iespaidā". Kad atzinos, ka autore esmu es, brālēns ieteica internetā izpētīt mandalas jēdzienu. Un tad es sapratu visas manas sajūtas un savu darbošanos ap šiem zīmējumiem.

Man ir vairāk kā 250 melnbaltu mandalu zīmējumu. Es nestrādāju un man nav citas nodarbes, kā vien uzraudzīt savu ģimeni, ko daru ar lielu prieku. Dažas mandalas ir nopirktas, lai gan ir cilvēki, kas tās neatzīst. Par sevi runājot - šodien jūtos daudz mierīgāka un laimīgāka kā pirms zīmēšanas. Tāds ir mans mandalu stāsts.

P.S. Pārpublicējot šo materiālu, atsauce uz resursu ir vairāk kā vēlama.

-----------------------------------

zeme_zeme

2009-05-18T10:19:00.003+03:00

Zeme, zeme... brīve, brīve...

Kopš tālā laika, kad Latvija iemīlēja dziesmiņu ar Ulda Graša sacerētajiem vārdiem, pagājuši jau gandrīz 20 gadi (1989.g. uzrādīts kā sacerēšanas laiks). Taču tikai pirms dažām dienām izdevās noklausīties citu šī skaņdarba versiju, ko jau 1960. gadā izpilda Džoana Baeza. Pasaule Džoanu pazīst kā aktīvu miera cīnītāju, cilvēktiesību un nevardarbīga dzīvesveida aizstāvi.

Noklausītais skaņdarbs bija liels pārsteigums, jo par dziesmas pirmautoriem līdz šim nekas nebija dzirdēts. Nepilnīgu informāciju sniedz arī wikipēdija, kur pie anotācijas par latviešu patriotisko dziesmu izlasi „Tautas laiks”, kas izdota 2007.g., pretim Brāļu Grašu izpildītajai dziesmai „Zeme, zeme, kas tā zeme”, atrodas: „mūzika ņemta no ebreju tautasdziesmas”. Pameklējot cītīgāk, atklājās, ka šo melodiju sacerējis komponists Šolomons Sekunda mūziklam „Esterke” (1940.-1941.), ko iestudēja režisors Moriss Švarcs ebreju mākslinieciskajā teātrī Manhetenā. Sekunda dzimis Ukrainā 1894.g.

Savukārt, vārdus oriģināldziesmai sarakstīja Ārons Ceitlins, kurš dzimis Baltkrievijā un kādu laiku dzīvojis arī Viļņā. Apskatāmās dziesmas vārdus viņš rada un publicē Varšavā (Žurnāls „Globuss”, 1932.g.), rakstot lugu „Esterka un Kazimirs Lielais”. Vēlāk gan viņš šo tekstu Ņujorkas 1941.gada uzvedumam ievērojami pārlabo.

Dziesmas sākotnējais nosaukums ir „Teliņš”. Pirmoreiz angļu valodā tekstu tulko pats autors, taču šis tulkojums negūst popularitāti. Pavisam cits liktenis ir variantam, ko piedāvā Artūrs Kevess un Tedijs Švarcs apmēram 1956.gadā. Tagad jau mēs zinām, ka milzīgu popularitāti dziesmai atnesa Dž. Baezas izpildījums, kā arī mazliet vēlāk (1965.) Donovana dziedājums. Dziesma vēlāk ir tulkota vēl daudzās pasaules tautu valodās.

Mūsu latviskā dziesminieka Ulda Graša radītie vārdi tapuši ap to pašu laiku (Kā atrodam Jura Žagariņa interneta žurnālā Jaunā Gaita: „Zviedrijā 1965. gadā, strādājot fabrikā, darba laikā”).Varbūt latvisko vārdu autors mums kādreiz pastāstīs, kura no dzirdētajām versijām viņu iedvesmoja radīt vārdus, kas vēlāk tik ļoti sasildīja mūsu sirdis Atmodas lielā viļņa laikā.

Piedziedājums:
Vēlos redzēt svešas zemes,
Tur, kur saule spožāk mirdz,
Tur, kur nekad netumst debess,
Tur, kur brīva būt var sirds.

Būtībā šeit jaušama oriģināldziesmas pamatideja. Ratos uz tirgu [nokaušanai] tiek vests teliņš, kam virs galvas slaidus lokus met bezdelīga. Teliņš skumst un žēli īd. Fermeris neiztur un uzsauc dzīvnieciņam, lai beidz žēloties, jo pats ir izvēlējies piedzimt par teliņu nevis bezdelīgu. Ja mīli brīvību, tad dzimsti par bezdelīgu un lidinies gaisos – un nebūs nevienam jājautā, kādēļ tevi ved uz kaušanu.

“Dona, dona” by Arthur Kevess and Teddi Schwartz:

On a waggon bound for market
there`s a calf with a mournful eye.
High above him there`s a swallow,
winging swiftly through the sky.
How the winds are laughing,
they laugh with all their might.
Laugh and laugh the whole day through,
and half the summer`s night.
Donna, Donna, Donna, Donna; Donna, Donna, Donna, Don.
Donna, Donna, Donna, Donna; Donna, Donna, Donna, Don.
"Stop complaining!“ said the farmer,
Who told you a calf to be ?
Why don`t you have wings to fly with,
like the swallow so proud and free?“ + Chorus
Calves are easily bound and slaughtered,
never knowing the reason why.
But whoever treasures freedom,
like the swallow has learned to fly. + Chorus

---------------------------
Apkopoja Māris Šverns

Madurodam

2009-04-10T16:05:00.005+03:00

Madurodama
Hāga, Nīderlande

Ševeningenā, kas ir pusceļā no Hāgas centra uz jūru, atrodas Madurodama. Tā ir modeļu un maketu pilsētiņa, kur pilnīgi viss veidots mērogā 1:25. Arī koki un krūmi nepārtraukti tiek apcirpti un izgriezti pumpuri, lai saglabātos kopskats. Šeit pilnu darba dienu tiek nodarbināti 35 cilvēki. Maketi izgatavoti no materiāliem, kas spēj ilgstoši izturēt atmosfēras un klimata iedarbību.

Nekādi nevar noticēt, ka šis ir tikai makets.

Melnais augstceltnes korpuss fonā tapis 4 gadus.

Pa miniatūrajām autostrādēm traucas miniatūri furgoni.
Aiz tilta - Šipholas starptautiskā lidosta.

Miniatūru pilsētiņa nosaukta Džordža Maduro vārdā, kurš II Pasaules kara laikā piedalījās holandiešu pretošanās kustībā pret nacistiem. Viņš krita gūstā un gāja bojā Dahavas koncentrācijas nometnē. Pēc nāves Maduro saņēma Bruņinieka 4. pakāpes apbalvojumu, kas ir vecākais un nozīmīgākais Nīderlandes karalistes apbalvojums. Pienākošos naudas balvu viņa vecāki ziedoja Madurodamas projekta uzsākšanai.

Madurodamas pilsētiņai ir savs mērs, ko ievēl jauniešu municipālā padome no šī reģiona 25 skolām. Par pilsētiņas mēru 1952. gadā bijusi arī Nīderlandes karaliene Beatrikse, kas tolaik vēl bija pusauga princese.

Tūliņ atvērsies kāds logs un parādīsies dzīva cilvēka siluets...

Amsterdamas ostas iekšējos ūdeņos redzējām īsto burinieku.
To sākuši būvēt pirms 20 gadiem un patlaban atvērts apmeklētājiem.
Savulaik burājis zem Nīderlandes Vest-Indijas kompānijas karoga.
Minētā flote ir devusi milzīgu ieguldījumu valsts patreizējās labklājības veidošanā.

Mēs dodamies mājās...

----------------------------------------------------------------

Alex Grey

2009-01-16T13:59:00.003+02:00

Garīgo Spoguļu Kapela

Fotogrāfijas autors - Tonijs Montana

2008. gada 12. decembrī Ņujorkas tuvumā notika unikāla kompleksa atvēršana, kura nosaukums ir Garīgo Spoguļu Kapela. Pamats un kodols ir Alex Gray - mākslinieks, kurš jau kopš tīņa gadiem ir pārsteidzis līdzgaitniekus ar neparastiem zīmējumiem. Šajā kompleksā centrālā vieta, kā jau teikts, atvēlēta Grejam, bet plānots piebūvēt vēl vienu stāvu, kur kupolveidīgā templī atradīsies tā dēvētie Garīgie Spoguļi - to mākslinieku darbi, kurus mēdzam dēvēt par vizionāriem jeb "redzētājiem". Šeit vieta paredzēta arī attiecīgo mākslinieku darbnīcām, studijām, cenferencēm, retrītiem un birojiem. Veidotāji (pats Alex Grey un viņa sieva Alisone) šo centru nākotnē redz kā starpreliģiju apmācības vietu.

Krievija NATO

2008-08-27T14:58:00.003+03:00

Kā būtu, ja būtu... Krievija NATO

Viņa Svētība Dalailama XIV savā ierastajā manierē atkal saviļņojis pasaules sabiedrību, piedāvājot uzaicināt Krieviju NATO. Latvijas iedzīvotāju reakciju uz minēto aicinājumu var labi redzēt visos portālos, kur šī ziņa tikusi ievietota, un tā ir gandrīz viennozīmīga: "Večukam jumtiņš pavisam aizbraucis". Tikai pa vientuļai balsij iebilst pret kopējo riešanu. Un tomēr - kā būtu, ja būtu?

Šī ideja nav nemaz tik oriģināla un jauna - vēl 1991. gada beigās, kad PSRS eksistēja pēdējās dienas, Boriss Jeļcins šokēja NATO samitam nosūtīja vienpusēju deklarāciju: "Šodien mēs paceļam jautājumu par Krievijas iestāšanos NATO". Jeļcins to nosauca par ilgtermiņa politisko uzdevumu. "Nato valstu ministri no pārsteiguma bija pārāk apstulbuši, lai dotu jel kādu sakarīgu atbildi", tā rakstīja Toms Frīdmans laikrakstā "The New York Times". Arī turpmākajos gados Rietumi uz Jeļcina piedāvājumu nespēja dot jēdzīgu atbildi.

2000.g. martā savā pirmajā intervijā ārzemju medijiem Putins nošokēja visus, sacīdams, ka var runāt par dziļāku integrāciju ar NATO, ja Krievija tiks uzskatīta par līdzvērtīgu partneri. Viņš izteica arī stingru brīdinājumu, ka jebkurš NATO mēģinājums neļaut Krievijai apspriest alianses paplašināšanos uz austrumiem izraisīs vienīgi pretestību.

Nākamajos gados piedzīvojām gandrīz visu bijušo soc. valstu, kā arī Baltijas republiku iestāšanās NATO, pretraķešu sistēmas izvietošanu Čehijā un Polijā. Tad nāca Irākas karš, kur Krievija nedabūja nevienu kontraktu izpostītās valsts infrastruktūras atjaunošanai un naftas ieguvei. Statistika rāda, ka Volstrītas baņķieri pērn nopelnījuši simtiem miljonu dolāru, izmantojot tendenci, ka Krievijas oligarhi uzpērk amerikāņu uzņēmumus un fabrikas. Jaunais Krievija prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmajā tikšanās reizē ar nacionālajiem oligarhiem deva skaidru mājienu, ka tiem jāstāv ar vienu kāju uz dzimtās zemes un jāstiprina Krievijas varenība pasaulē.

Krievijas nafta, gāze un citu derīgo izrakteņu atradnes ir pamatā tam, ka miljardieru vidū šogad ir visvairāk krievu. Nauda vienmēr iet roku rokā ar varu. Krievijas galvenā interese allaž ir bijusi vara, tādēļ varam nešaubīties, ka arī turpmāk jauno oligarhu miljardi tiks izmantoti varas iegūšanai pasaules mērogā.

Bet tagad atgriežamies pie Dalailamas priekšlikuma par Krievijas uzņemšanu NATO: vai tiešām viņš ir jucis, kā lielais vairākums to redz? Ja tomēr nē, tad kā gan īsti uztvert viņa teikto? Citēšu kāda komentētāja rakstīto APOLLO portālā: [lapsa 18:51 25.aug.]:"Daļa taisnības viņam ir!Nez vai Krievija tam piekristu, jo tas nozīmētu pārrestrukturizēt un padarīt daudz caurskatāmāku Rietumiem Krievijas aizsardzības politiku un ne tikai. Tas būtu diezgan radikāls solis, un neticu, ka abas puses tam kādreiz piekristu, bet tas mainītu daudz ko. Tik tiešām Krievija nejustos tā, it kā būtu ne gluži NATO pretiniece, bet arī ne sabiedrotais".

To pašu var teikt arī par NATO galveno balstu - ASV. Abu lielvalstu politikas virzītājiem bija, ir un būs izdevīgi, ka ir kāds skaidri redzams ienaidnieks, uz kuru novelt vainu par jauna saspīlējuma rašanos, tādējādi attaisnojot savu rīcību. Protams, ka šodien ideja par ASV un Krievijas sadarbību ir stipri utopiska, ja ne absurda, kā dēļ cienījamais Dalailama internetā tiek zākāts visādiem vārdiem. Bet, ja atmetam prāta inerci un tomēr paskatāmies uz tādu iespējamību? Tad mēs redzam divu lielvaru milzīgu spēku, kas pats par sevi izraisa bijāšanu. Tad mēs redzam, ka abas puses izbeidz muļķīgo dzīšanos pēc hegemonijas pasaulē. Mēs redzam arī, ka starpvalstu sadarbība kļūst patiešām draudzīga, nevis formāla, kā tas ir bijis līdz šim. Jo Gruzijas un Krievijas konflikts rāda to, ka nekādas starptautiskas garantijas šādās situācijās nedarbojas. Dalailamas ideju es redzu ģeniālu tieši ar to, ka tad impērijām nāktos paskatīties uz sevi citādāk - cik uzticams, cik noderīgs esmu kā sabiedrotais un draugs, jo nošķiršanās politika neko vairāk par neuzticēšanos nekad nav radījusi. Domāju, Dalailamas vīzija ir, ka tautas ražīgi sadarbojas, ka tās pazīst un ciena viena otru. Pretējā gadījumā cilvēci turpinās vajāt konflikti un kari; politiķi un reliģiozie līderi turpinās manipulēt ar informāciju, bet zaudējumus cietīs ierindas pilsoņi. Dalailama savā vienkāršībā aicina mūs saprast, ka VISI ESAM VIENS.

«Diemžēl, lai gan Padomju Savienība ir pārtapusi par Krievijas Federāciju, vecais domāšanas veids, vecās tendences un paradumi ir palikuši. Un tas ir slikti. Lielā krievu tauta jāiekļauj pasaules un Eiropas sabiedrībā. Lai mazinātu atsvešinātību un bailes, NATO štābs jāpārceļ uz Maskavu. Tad bailes izzudīs,» sacīja Dalailama.
****************

Foto: http://dalailama.com/images/pgallery/800x600-2.jpg
Faktoloģiskais resurss: http://vlasti.net/news/20181
Dalailamas biogrāfija: http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=64809

gruzija

2008-08-18T10:59:00.009+03:00

Krievijas agresijas izpausmes
(no http://www.lv.lv/)

Krievijas ārpolitikas koncepcija jau 2006. gadā ļāva prognozēt, ka Krievija izmantos ārpolitiskus, ekonomiskus, militāra spiediena līdzekļus, lai destabilizētu Gruzijas iekšpolitiski trauslo līdzsvaru un lai diskreditētu šo valsti starptautiskā mērogā. Sekojot ārpolitikas koncepcijai, Krievija jau ilgāku laiku apzināti īstenoja politiku, kas destabilizē situāciju Gruzijā. Jau minētā KF pilsoņu pasu izdalīšana osetīnu un abhāzu separātistiem sarežģīja situāciju. Interesanti, ka Krievijas dubulto politiku par savu pilsoņu aizsardzību ilustrē fakts, ka tie KF pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Dienvidosetijā vai Abhāzijā, ierodoties Krievijā, ir pakļauti tādiem pašiem noteikumiem kā viesstrādnieki (imigrācijas, darba atļaujas).

Atbildot uz Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes virsnieku aizturēšanu 2006. gadā, Maskava izvērsa plašu antigruzīņu kampaņu. Tā sākās ar gruzīnu viesstrādnieku masveida deportēšanu no Krievijas, gruzīnu bērnu identifikāciju skolās, ekonomisko sankciju piemērošanu. Publiskajā telpā Krievijas vara arī organizēto noziedzību centās saistīt tikai ar gruzīnu izcelsmes personām un vārdiem.

Raksta pilnā versija

Šī kolāža ir mans redzējums par Krievijas kā miera uzturētāja misiju...

Gruzijas konflikts ar Krieviju nav un nevar būt tikai viens atsevišķs politisks pārpratums. Tas ir ass atgādinājums arī mums, ka Krievijai ir plašas un bieži vien negaidītas intereses. Jācer, ka Krievijas militāro spēku nepamatoti ieilgusī klātbūtne Gruzijā liks mazliet padomāt mūsmāju bāliņiem, kuri tikai sev zināmu iemeslu dēļ lolo kopīgus politiskus plānus ar Krieviju. Starpvalstu domstarpību gadījumā absolūti visas iepriekš sniegtās politiskās garantijas neviena atbildīga persona Krievijā NEATCERĒSIES... Lūgsim katrs savu elku, lai Krievijai pēc iespējas ilgāk nebūtu iespēju un laika īstenot savas intereses Latvijā!
________________________________________________________

18. augustā. Krievija, solot izvākties no Gruzijas, pastiprina militāro satvērienu
21. augustā. Krievu karavīri sagūsta Francijas sūtni.

Melnās jūras akvatorijā palielināti NATO karakuģu spēki
(dotais materiāls atrodas blogā, kur ir linki uz visdažādākajiem avotiem par Gruzijas un Krievijas konfliktu)

______________________________________________

jaunais vilnis

2008-08-07T09:13:00.005+03:00

Jaunais Vilnis 2008...

"Jaunā Viļņa" sakarā domas visvairāk grozās ap vakara vadītāju "nejokiem", kas, manuprāt, ir mūsdienu šovbiznesa lielākā problēma vispār. Jūrmalas pasākuma lielākā daļa auditorijas (vismaz pagaidām) ir bijušās PSRS pilsoņi, un runātājiem sagatavotie teksti tiek vērtēti pēc īpašas skalas. Tādēļ diez vai būs taisnība Normundam Naumanim, kurš (DIENAS rakstā "Fona trokšņi") apcerot paša izvirzītos bēdīgos secinājumus, pie otrā punkta par LR himnas izķēzīšanu un mūsu reakciju uz to, raksta: "Bet varbūt pie vainas vienkārši ir humora trūkums un neprasme nereaģēt uz apzināti muļķīgiem izlēcieniem, kas taču esot gudrības un iecietības pamats?"

Iespējams, šī ir reize, kad varētu pārspriest moderni izglītotu cilvēku kopējo tendenci "smieties par visu", kas it kā liecina par demokratizācijas pakāpi. Bet, diemžēl (jeb par laimi) viss nav tik vienkārši. Filosofiski spriežot, mēs visi esam gatavi pieņemt, ka nav lietu, kas būtu absolūti neaizskaramas, taču sadzīvē viss ir diametrāli pretēji, un visai bieži kaismīgākie parvisusmējēji stipri pārvēršas, kad tiek aizskartas viņu personiskās intereses. Tādēļ uzskatu, ka tas nav inteliģentu un izglītotu cilvēku cienīgi kādam pārmest par viņa nepietiekamo humora trūkumu. Turpinot savu domu, uzdošu jautājumu: "Ja mums ir tiesības jokot (tas taču ir demokrātiski), tad mums vai kādam citam ir tiesības arī jokus nesaprast? Jo tas patiesībā vispār nav joks, kas ticis uztverts kā apvainojums vai zaimošana. Ar to jokotājiem vienmēr jārēķinās.

Tiem, kas pazīst slavenākos Krievijas satīriķus, pieminēšu Mihailu Žvaņecki, kurš domā par ļoti nopietnām (arī banālām) lietām, bet nekad nekļūst prasts savā izteiksmē. Viņa teiktais ir mīlestības un cilvēcības vadīts. Droši vien arī šī raksta lasītājam ir kāds mīļš humorists zināms... Uz ko es tēmēju? Uz to, ka jokam jākalpo situācijas uzlabošanai, nevis negatīvā eskalācijai. Atgriežoties pie epizodes ar Latvijas himnas dziedāšanu uz "Jaunā Viļņa" skatuves, teikšu: "Tas ir liels kauns gan Latvijai, gan Krievijai". Krievijas estrādes augstākajai sabiedrībai šis kauns ir pat lielāks, jo šogad kā nekad agrāk tiek uzsvērts, ka "Jaunais Vilnis" ir Eiropas nozīmīgākais estrādes pasākums. Pie tik milzīgām pretenzijām uz kultūras veicināšanu jau nu vajadzētu just, kas ir jautri un asprātīgi, un kas ir vienkārši stulbi.

Lai vai ko patlaban raksta un runā par šo konkrēto negadījumu, es ceru, ka tas nebija ļauni domāts, un parodisti tikai mazliet par daudz iejutušies megazvaigžņu lomās.
_____________
...galvenajos vilcienos piekrītu Normundam Naumaņa domām, ko viņš izklāstījis rakstā "Fona trokšņi", kā arī Aivaram Pastalniekam («Jaunā viļņa» vecās šļakatas).

Shiva

2008-07-08T17:25:00.008+03:00

Hari OM Shiva OM!!!

Šivas svētība jeb daršans

Šiva un Pārvati dod svētību Ganešam, kurš pielūdz Šivas lingamu.

Šivas un Pārvati mūžsenās dejas attēlojums

Izkrāso Šivu savam rituālam!

Kungs Šiva Murudešvarā

Kungs Šiva Haridvarā

Kungs Šiva Bangalorā

Kungs Šiva Har-Ki-Pauri

Bronzas figūrā attēlota Šivas-Šakti nepārtrauktā mijiedarbība

Natarādža - dejojošais Šiva

Šiva un Pārvati (atrašanās vieta: Elloras alu komplekss)

Ja zini šī mākslinieka vārdu - raksti!

Ja zini šīs skulptūras atrašanās vietu - raksti!

Ideja tetovējumam

Materiāls par Šivu un Pārvati

Shiva-Shakti

2008-06-25T09:37:00.007+03:00

Saskaņā ar leģendu, Šiva dzīvoja apmēram pirms 5 -7 tūkstošiem gadu. Visas tā laika autoritātes viņu novērtējušas kā dižāko mahasidhi (tādu, kas sasniedzis absolūtu pilnību) un avatāru (Dievišķo iemiesojumu). Arī viņa sieva Pārvati bija dižena praktiķe un kopā ar Šivu pilnībā realizēja savu Dievišķo dabu. Sasniedzis cilvēka ķermenim iespējamo augstāko garīgās attīstības pakāpi, Šiva transformēja savu fizisko ķermeni par nemirstīgu zelta gaismu (daosieši tādu sasniegumu dēvē par dimanta ķermeni, bet Tibetas budisti - par varavīksnes ķermeni). Tādā nemirstīgā ķermenī Šiva ir parādījies daudziem izciliem tantras un jogas meistariem, iesvētot viņus dažādās slepenās praksēs. Vēlāk Šivu un Pārvati sāka vienādot ar attiecīgām dievībām - dažas detaļas no viņu biogrāfijas kļuvušas par dievu Šivas un Pārvati leģendām. Daudzi tantriskie teksti veidoti kā dialogi starp abiem. Šiva ir vēsturiska personība - viens no tantras un jogas sistēmas pamatlicējiem (izmantojot gadījumu, noteikti iesaku izlasīt fragmentu no pasaulē plaši atzīta darba par jogu elpošanu).

Piebilde: tieši ziņas, ka Šiva ir bijis reāla fiziska persona, ne visai patīk daudziem garīgajiem līderiem; tādēļ Šivas pielūgšana tieši garīgās prakses aspektā netiek vērtēta visai augsti. Jo, lūk - neesot liela māksla un gudrība ar Šivas mantrām iegūt viņa labvēlību un atbalstu. Sarunā ar Viju Vētru noskaidroju, ka viņa neslēpti lieto Šivam veltītās mantras.

Šivas vārdam ir vairākas nozīmes. Viena no tām - Augstākā Dievišķā Apziņa. Šiva nozīmē arī kosmisko vīrišķo principu, kā arī cilvēka augstāko apziņu. Par Šivu sauc arī spēku, kas garīgās attīstības procesā sagrauj netikumus. Par Šivu dēvē augstāko garīgās attīstības pakāpi, kā arī cilvēku, kas to sasniedzis.

Lūk, dažas nozīmes vārdam Šakti: tas nozīmē diženo kosmisko bezgalīgo Dievišķo enerģiju, kas ir radoša; Šakti ir Dievišķā Apziņas okeāna (Šivas) izpildošais spēks; pie tam, Šakti atrodas nepārtrauktā savienībā ar Šivu, tādējādi prezentējot vienas Realitātes divus nesaraujamus aspektus. Šakti ir Dievišķā māte. Šakti ir izpaustā pasaule. Māti-Dabu sauc par Šakti. Dieva Šivas sievu sauc par Šakti. Šakti ir cilvēka iekšējā enerģija. Šakti ir kosmiskais sievišķais princips. Šakti ir cilvēka sievišķā sākotne - viņa sievišķā pusīte. Šakti ir sieviete - partneris tantriskās jogas praktiķim. Kali, Durga, Lakšmi, Sarasvati, Pārvati, Čamunda, Devi, Bāvani, Tripura, Sundarī, Bairavī, Čandi, Tara, Mēnakši, Lalita, Kamakši, Radžaradžišvari - ir Šakti dažādās formas; katra no tām iemieso kādu no tās aspektiem.

Šivas un Pārvati kāzas. Attēla paskaidrojošais teksts ir šeit.

Pirms tūkstošiem gadu, starp brīnumskaistajām tropiskajām ielejām, ko ieskauj mūžam sniegotie Himalaji un kas piepildītas ar ziedu smaržām un putnu dziesmām, visdzidrāko kalnu upju krastos Pārvati jautāja savam mīļotajam Šivam: "O, Šiva! Kur slēpjas tava patiesā būtība? Kas ir šis brīnumiem pildītais Visums? No kā sastāv visa sākums? Kas ir Visuma rata centrs? Kas ir tā bezformas dzīvība, kas caurauž visas formas? Kā mēs tajā varam ieiet pilnīgi - ārpus telpas un laika, ārpus vārdiem un aprakstiem? Atbrīvo mani no šaubām!" Šiva atbildēja uz Himalaju valdnieka meitas jautājumiem, un viņu dialogi vēlāk iegūla tantras tekstu pamatā.

Taču, pirms kļuvuši vīrs un sieva, viņi dejoja, jo gan Šiva gan Pārvati uzskatīja, ka otrs ir vājāks. Un nolēma to pārbaudīt dejā. Viņi dejoja, dejoja, līdz pagura abi un atlaidās atpūsties.... un atklāja, ka sasnieguši svētlaimi - jo abi bija spēkos līdzīgi. Un tā līdz šai dienai vīrišķais ar sievišķo dejo un līdzinās un bauda visaugstāko...

Bildes ar Šivu

Vakars Lumstos

2008-06-12T12:15:00.008+03:00

Nemēģinot izspiest izcilu filosofisku graudu vai pārākās emocijas, pārstāstīšu kādas karstas jūnija dienas novakari 2006. gadā, kad Madonas pusē neplānotā vizītē ieradās tautas mīlētā Dejotāja Vija Vētra, kas ir visslavenākā indiešu deju izpildītāja ārpus Indijas.

Tai pat dienā viņa savā īres dzīvoklītī Rīgā sniedza interviju portālam "e-mistērija". Rihards [Vālands] man piezvanīja un jautāja, vai zinu kādu smuku vietu, ko parādīt Vijas kundzei, ...jo koncertu un studiju dēļ viņai nekad vairs neizdodoties pabaudīt Latvijas lauku dabu. Sazinājos ar draugiem Ļaudonas pusē un pēc īsas sarunas varēju teikt, lai brauc uz Madonu - gaidīsim.

Bijām ieplānojuši saulrieta vērošanu, tādēļ rīdziniekiem kopš tā brīža bija visu laiku jāsteidzas. Un sanāca tā, ka māksliniece līdz pat melnai tumsai baudīja Latvijas dabu ar tukšu vēderu, jo intervijas un pārbraucienu dēļ vispār nebija laika kopš brokastīm kaut ko apēst. Madonā visi satikāmies pie astroloģes Martas. Viņa bija piecepusi pankūkas, bet mums nebija laika kavēties :-) ...Nokļuvuši pie mērķa, steigšus rausāmies augšā kalnā. Tur piedzīvojām to, ko piedzīvojām, ar bērzu zariņiem padzenājām odus un tumsiņā tipinājām lejā. Ēdām saimnieces Guntas nātru salātus, Martas pankūkas un manu pieneņu medu; masējām mūsu dārgajam ciemiņam nosalušos plecus un rokas, kā arī plānojām braucienu uz šejieni citgad - uz jaunās mājas iesvētīšanu latviskā garā.

Saimniece Gunta redz Lumstu dziesmu svētku vīziju. Māris ar Viju nedomā neko (tik pozē), bet māksliniece Vija astroloģei Martai vēsta kaut ko ļoti vērtīgu par zvaigznēm :-)))

Šis ir tas mirklis...

Mēs pozējam ar zariņu :-))) Kā nebūt priecīgam?!

Pateicoties Riharda fiksajai idejai, 1) [pagaidām] vienīgo reizi vasaras laikā laimējās redzēt varavīksni apkārt saulei; 2) satikos ar cilvēku, ko gadiem ilgi biju apbrīnojis un cerējis satikt (patiesību sakot, ilgus gadus dzīvoju ar zināšanu, ka Dejotāju man ir lemts satikt); 3) sarunā ar Vijas kundzi vēlreiz pārliecinājos, ka nekas nav pašsaprotams - ka nepārtraukti ir jāstrādā ar sevi, lai topi citiem cienījams un mīlams.

Mazo atmiņu gabaliņu pierakstīju galvenokārt tādēļ, ka pēkšņi uznāca tāda liela pateicības sajūta liktenim, kas deva šīs pēkšņās tikšanās brīnumu. Šogad māksliniece atzīmēja savus 85 dzīves gadus. Novēlu, lai viņai vēl daudz skaistu mirkļu šeit Latvijā un citur pasaulē - lai viņa vēl daudzus jo daudzus aplaimo ar dzirkstošas enerģijas piepildītām tikšanām.

----------------------------------

P.S. Īsa intervija no "Aptieku avīzes". Garāka intervija no "Bauskas dzīves".
P.P.S. Ja kaut kādu iemeslu dēļ pēc daudziem gadiem nav iespējams atvērt e-mistērijas interviju, lūdzu rakstiet blogā komentāru...
P.P.P.S. Te vēl viens no neskaitāmajiem materiāliem, kas atspoguļo unikālo mākslinieces personību.

Jozefa Kurvo metode

2008-06-04T08:53:00.008+03:00

Lai mani draugi, paziņas un fani neteiktu, ka esmu pārvērties par kurmi, dāvinu plašai lietošanai kādu gluži jauku metodi, kas noteikti palīdzēs piedzīvot patīkamus mirkļus. Zemāk pievienots links uz maksimāli konspektīvu fragmenta tulkojumu no grāmatas, ko gadījās nopirkt Anglijā kādā Sarkanā Krusta veikaliņā.

P.S. Pievienotā bilde ir mazliet iedzeltena tādēļ, ka iepriekšējam grāmatas lietotājam bijušas eļļainas rokas...

Zonu terapija pēc Jozefa Kurvo metodes ir seno daosiešu zināšanu un mūsdienu terapijas atklājumu sintēze. Metodes izstrādātājs palīdzējis atgūt veselību un jauneklīgu izskatu daudziem jo daudziem Rietumu pasaules ietekmīgiem cilvēkiem.

Protams, grāmata ir ar autortiesībām aizsargāts produkts, taču man nav nolūka ar šo materiālu pelnīt. Ievērojot iepriekšrakstīto, ceru, ka tikšu attaisnots. Zinot, ka līdz šim daži kantorīši komerciālos nolūkos jau izmantojuši manā tīkla lapā publicētos tulkojumus, aicinu: pirms šīs metodes pārņemšanas savā arsenālā, palūkot pēc juridiskas drošības.
----------------------------

* Masāža aizņem apmēram 10 minūtes (katram punktam 30 sekundes) un uzlabo visa ķermeņa labsajūtu. Vispirms notīra un noslauka seju.
* Galvenais nosacījums - praktizēt regulāri (diennakts stundai nav nozīmes).

Punktu masāžas apraksts ir šeit.

dziesmu un deju svētki

2008-05-30T08:04:00.001+03:00

A.Šlesers esot nonācis līdz atziņai, ka latviešu Dziesmu svētki var būt laba prece, ar ko mēs varam iziet pasaulē. «Lai tad mēs esam dziedošā un dancojošā tauta ne tikai savā klubiņā un dziedot tikai sev, bet lai to redz arī pasaule,» laikrakstam "Diena" teica A.Šlesers. Pēc viņa domām, mums vajadzīgi pasākumi, kas var piesaistīt cilvēkus. Pie tam visi grib dziedāt un dejot.

Tādēļ nu Latvijas tautumeitas un tautudēli ir jauna izaicinājuma priekšā - dejot svētkos katru gadu. Protams, ka nu atbildīgas personas tiksies un ļoti atbildīgi spriedīs par šo ģeniālo priekšlikumu. Presē tiks sacelta pieklājīga ažiotāža un notiks visvisādas publiskas izrādīšanās - Dziesmu svētki taču bija un būs visas tautas lieta. Bet...!

Ja arī šī ideja jelkad tiktu īstenota, ieguvēji (kā vienmēr) būtu biļešu spekulanti, jo nav pat mazāko cerību, ka kādam radīsies vēlēšanās mūžīgo biļešu trūkuma problēmu novērst. Šlesera variantā tas jau būs īsts komercpasākums ar visām izrietošajām sekām. Un - ja jau Dziesmu un Deju svētki tiek pārvērsti par komercpasākumu, tad, lūdzu, gādājiet beidzot par atalgojumu arī svētku galvenajiem varoņiem - dejotājiem un dziedātājiem. Pēc mana prāta, rēķins vienam vidējam deju (vai kora) kolektīvam būtu tāds, ka (pareizinot to ar kopējo kolektīvu skaitu), tiktu aizbaidīti gandrīz visi 50 minētie japāņi, kuru prātos virmo doma par mūsu nacionālā lepnuma iepazīšanu un baudīšanu. Jādomā gan, ka šī A.Šlesera ideja paliks mūsu atmiņā tikai kā radošās domas kuriozs.

Izmantojot gadījumu, vēlos izteikt arī priekšlikumu, kas tirgus sabiedrībā varbūt gan skanēs mazliet arhaiski, taču izriet no manas pārliecības, ka apspriežamais kultūras pasākums patiešām ir īsti tautas svētki un tādi arī paliks. Un, proti: Dziesmu un Deju svētku biļetes pārdošanā nelaist vispār. Jo pat pirmskolniekam ir skaidrs, ka to nekad nepietiks - vienkārši mūsu stadionos un lielajā estrādē nav tik daudz vietu. Par aksiomu pieņemot, ka svētki ir svētki vispirms mums pašiem, biļetes ir sadalāmas pa pašvaldībām, ņemot vērā deju kolektīvu vai koru skaitu, kas piedalās svētkos.

Vai un cik godīgi tās tiks sadalītas tālāk, lai paliek katra vietējā lēmēja sirdsapziņas jautājums. Tad mums visiem (tai skaitā ministriem) nebūs jāplāta rokas un jārausta pleci par faktu, ka atkal visa biļetes nokļuvušas vispirms pie spekulantiem. Citādi tagad iznāk, ka radiem un draugiem, kas arī daudzējādā ziņā dalībniekus ir atbalstījuši, jāpiemaksā starpniecības nauda, lai klātienē baudītu paši savus svētkus. Godīgi sakot, atgriežoties pie šīs tēmas, arvien kļūst kauns par izveidojušos [ne]kārtību.

Raksts pirmoreiz publicēts tribine.lv